Pētījuma rezultāti tika prezentēti Eiropas Kodolmedicīnas asociācijas 39. ikgadējā kongresā (EANM’26). Tie liecina, ka ilgākas ķermeņa daļas vienlaikus aptverošs PET/CT skeneris var būtiski samazināt izmeklējuma laiku, saglabājot diagnostikai pietiekamu attēlu kvalitāti.

Kā darbojas visa ķermeņa PET/CT skeneris

PET/CT plaši izmanto vēža diagnosticēšanai, stadijas noteikšanai un slimības uzraudzībai. Parastajiem PET/CT skeneriem ir īss aksiālais redzes lauks, tāpēc ķermenis tiek attēlots pa posmiem. Lai aptvertu apgabalu no galvas līdz augšstilbiem, parasti nepieciešamas piecas vai sešas tā dēvētās pacienta pozīcijas.

Savukārt ilgā aksiālā redzes lauka (LA-FOV) sistēmas vienlaikus uztver daudz lielāku ķermeņa daļu un reģistrē vairāk radioaktīvā marķiera signāla. Tas rada iespēju izmeklējumu veikt ievērojami ātrāk, būtiski nezaudējot attēla kvalitāti.

EQUIP pētījumā Pītera Makaluma vēža centra Melburnā pētnieki novērtēja nākamās paaudzes 128 cm LA-FOV PET/CT sistēmu GE HealthCare Omni. Pētījumā piedalījās 24 cilvēki, kuriem bija ievadīts viens no pieciem radiofarmaceitiskajiem marķieriem: ¹⁸F-FDG, ¹⁸F-DCFPyL, ⁶⁸Ga-DOTATATE, ⁶⁸Ga-PSMA vai ¹²⁴I.

Dalībniekiem vispirms veica standarta izmeklējumu ar parasto PET/CT sistēmu, kurai ir īss aksiālais redzes lauks, bet pēc tam — 10 minūšu izmeklējumu ar LA-FOV iekārtu. Pētnieki no šī izmeklējuma datiem atkārtoti rekonstruēja attēlus, izmantojot tikai 5, 3, 2 un 1 minūtes datus.

Divi kodolmedicīnas speciālisti, kuri nezināja, cik ilgi attēli iegūti, tos novērtēja piecu punktu skalā pēc kopējās diagnostiskās kvalitātes, asuma, bojājumu pamanāmības jeb tā, cik skaidri tie izceļas uz apkārtējo audu fona, kā arī attēla trokšņa.

Arī vienas minūtes attēli pārsniedza standarta rezultātus

Vidējie attēlu vērtējumi visos iegūšanas laikos bija labā vai izcilā līmenī. Vidējais diagnostiskās kvalitātes vērtējums 10 un 5 minūšu attēliem bija 5,0, 3 un 2 minūšu attēliem — 4,9, bet 1 minūtes attēliem — 4,5.

Salīdzinājumam, parastā PET/CT skenera diagnostiskās kvalitātes vērtējums bija 3,9. Standarta iekārta saņēma zemākus vidējos vērtējumus nekā LA-FOV sistēma visās pētījumā vērtētajās kategorijās un pie visiem iegūšanas laikiem.

“Vienas minūtes izmeklējuma attēlus ar šo sistēmu mūsu vērtētāji novērtēja augstāk nekā standarta izmeklējumus, ko ikdienā veicam,” skaidroja pētījuma vadošais autors Kamerons Peins. “Tas bija pārsteidzošākais rezultāts: pat samazinot iegūšanas laiku par 90%, attēlu kvalitāte pārsniedza pašreizējās standarta metodes.”

Visi attēli, kas iegūti divās vai vairāk minūtēs, katrā kategorijā saņēma vismaz četrus punktus no pieciem. Arī visi vienas minūtes attēli saņēma vismaz trīs punktus no pieciem. Attēlu vērtējums samazinājās, saīsinot skenēšanas laiku, un lielākais kritums bija vērojams pie vienas minūtes, īpaši attēla trokšņa kategorijā.

Tomēr vienas minūtes attēli pēc kvalitātes bija tuvāki pilnajiem 10 minūšu LA-FOV attēliem nekā ar standarta īsā aksiālā redzes lauka sistēmu iegūtajiem attēliem. Arī objektīvie attēlu kvalitātes mērījumi atbalstīja šos secinājumus: signāla un trokšņa attiecība veselos aknu audos kopumā bija līdzīga 10 un 1 minūtes attēlos, izmantojot pētījumā pārbaudītos radiofarmaceitiskos marķierus.

Iespējamais ieguvums pacientiem un slimnīcām

Īsāki izmeklējumi varētu padarīt PET/CT ērtāku pacientiem, īpaši tiem, kuriem ir sāpes vai kuriem ir grūti ilgstoši gulēt nekustīgi. Īsāks skenēšanas laiks varētu arī samazināt kustību radītu attēla izplūšanu un ļaut diagnostikas nodaļām vienas dienas laikā izmeklēt vairāk pacientu.

Vēl viena iespēja būtu izmantot LA-FOV sistēmu augstāko jutību, lai samazinātu pacientam ievadāmā radioaktīvā marķiera daudzumu.

“Visa ķermeņa PET mums sniedz izvēles iespējas, kādu iepriekš nebija,” sacīja Peins. “Mēs varam izmantot tās jutību, lai pacientus izmeklētu ātrāk, samazinātu starojuma devu un skaidrāk saskatītu slimību.”

Pētnieki uzsver, ka rezultātu apstiprināšanai nepieciešami turpmāki pētījumi. Attēlu kvalitāte tika vērtēta pēc speciālistu piešķirtajiem punktiem, nevis pēc diagnostiskās precizitātes rādītājiem. Tāpēc plašākos pētījumos vēl jānoskaidro, vai ļoti īsi izmeklējumi nepalaidīs garām mazus vai vāji izteiktus bojājumus, kā arī kā ātrāka skenēšana ietekmēs darba organizāciju un pacientu pieredzi ikdienas klīniskajā praksē.