Astronomi pirmoreiz tieši uztvēruši radio signālus no planētas ārpus mūsu Saules sistēmas, liecina jauns pētījums, kas vēl nav recenzēts. Atklājums astrofiziķos raisījis lielu interesi, lai gan pētnieki uzsver — signāli nav saistīti ar citplanētiešu tehnoloģijām.

“Astronomi jau kādu laiku meklē radio signālus no eksoplanētām,” e-pastā portālam Live Science sacīja Oksfordas Universitātes astrofizikas profesore Suzanna Egrēna, kura pētījumā nepiedalījās. Viņa norādīja, ka iepriekš bijuši piesardzīgi, netieši novērojumi, taču šis esot pirmais patiešām pārliecinošais tiešais signāla konstatējums, kas varētu pavērt ceļu daudziem līdzīgiem atklājumiem.

Dabisks signāls, nevis citplanētiešu tehnoloģija

Mākslīgi radio signāli ir viens no galvenajiem meklējumu objektiem programmā SETI, kuras mērķis ir kosmosā atrast saprātīgas ārpuszemes dzīvības pazīmes. Šādas tehnoloģiskās pazīmes jeb “tehnoparaksti” varētu liecināt par attīstītām tehnoloģijām, ko radījušas saprātīgas civilizācijas. Tomēr radio starojumu var radīt arī pilnīgi dabiski procesi.

Egrēna skaidroja, ka eksoplanētas radio starojumu var radīt divējādi. Viens mehānisms ir magnētiskā rekonekcija — process, kas notiek, kad planēta riņķo ļoti tuvu zvaigznei un tās magnētiskais lauks tieši mijiedarbojas ar zvaigznes magnētisko lauku. Otrs ir polārblāzmas, kas rodas, zvaigznes raidītām enerģētiskām lādētām daļiņām mijiedarbojoties ar planētas augšējo atmosfēru.

Pēc pētnieces teiktā, pētījuma autori, visticamāk, ir atklājuši tieši otro efektu. Šādas parādības ir novērojamas arī uz Zemes un citām Saules sistēmas planētām, piemēram, Saturna, taču uz dažām eksoplanētām tās var būt daudz spēcīgākas.

Signāls lokalizēts uz Beta Pictoris b

Pētnieku grupa, kuru vadīja Hārvarda–Smitsona Astrofizikas centra doktorants Kevins Ortizs Sebaljoss, ar Dienvidāfrikā izvietoto radioteleskopu masīvu MeerKAT vērsās pret masīvu gāzes milzi Beta Pictoris b. Šī eksoplanēta atrodas aptuveni 64 gaismas gadu attālumā no Zemes, un tās masa ir aptuveni desmit reizes lielāka par Jupitera masu, norāda NASA.

Novērojumos tika konstatēti ātri atkārtojošies radio signālu uzliesmojumi. Sākotnēji nebija skaidrs, vai starojums nāk no pašas planētas vai no zvaigznes Beta Pictoris, ap kuru tā riņķo. Lai to noskaidrotu, pētnieki salīdzināja radio attēlos redzamās planētas un zvaigznes atrašanās vietas ar tālu fonā esošu kvazāru pozīcijām. Šīs spožās aktīvās galaktikas var izmantot kā fiksētus atskaites punktus.

Salīdzinājums apstiprināja, ka radio uzliesmojumi nāk no gāzes milža, nevis tā māteszvaigznes. “Neviena iepriekšēja radio detekcija nebija nepārprotami lokalizēta uz ārpusSaules sistēmas planētu, nevis tās māteszvaigzni,” pētījumā rakstīja autori.

Pētījums vēl nav izgājis recenzēšanu. Egrēna uzsvēra, ka šis “noteikti nav citplanētiešu” signāls. Radio starojuma raksturs atbilst tam, ko varētu sagaidīt no polārblāzmām, taču tas vienlaikus sniedz būtisku informāciju par pašu planētu.

Spēcīgs magnētiskais lauks

Pamatojoties uz mērījumiem, pētnieki aprēķināja Beta Pictoris b magnētiskā lauka stiprumu. Viņu aplēses liecina, ka tas ir aptuveni 1250 gausu. Salīdzinājumam — Jupitera magnētiskā lauka stiprums ir tikai aptuveni 4,3 gausi, bet Zemes — ap 0,5 gausi.

Šādi mērījumi ir svarīgi, jo zinātnieki vēl pilnībā nesaprot, kā veidojas planētu magnetosfēras un kas nosaka to stiprumu, norādīja Egrēna. Iespēja izmērīt eksoplanētas magnētisko lauku varētu palīdzēt arī meklēt potenciāli apdzīvojamas pasaules.

“Planētas magnētiskais lauks aizsargā tās atmosfēru no zvaigznes lādēto daļiņu ‘vēja’, kas citādi varētu aiznest atmosfēras materiālu,” sacīja Egrēna. Uz Zemes magnētiskais lauks ir būtiski palīdzējis saglabāt atmosfēru un pasargāt dzīvību no kaitīga augstas enerģijas starojuma.

Tomēr Beta Pictoris b ir ļoti masīva un tai ir bieza atmosfēra, tāpēc tā, visticamāk, spētu to saglabāt arī bez tik spēcīga magnētiskā lauka. Turklāt nav sagaidāms, ka uz šīs planētas būtu dzīvība. Nākotnē līdzīgus mērījumus varētu veikt mazākām planētām, kurām magnētiskā aizsardzība būtu daudz nozīmīgāka.

MeerKAT tiek izmantots kā izmēģinājuma instruments jaunam lielam radioteleskopam Square Kilometre Array, kura darbību paredzēts sākt tuvāko gadu laikā. Egrēna norādīja, ka šī observatorija būs ievērojami jaudīgāka, tādēļ pētnieki varēs meklēt līdzīgus signālus daudz lielākā skaitā zvaigžņu sistēmu.