Aptauja: gandrīz puse lasītāju uzskata, ka daļu autovadītāju benzīna cena elektromobilim nepārliecinās

Aprīlī tika veikta aptauja par to, cik dārgai būtu jākļūst benzīna un dīzeļdegvielai, lai pat visneatlaidīgākie elektromobiļu pretinieki apsvērtu pāreju uz uzlādējamu automobili. Pēc septiņām dienām tika saņemtas vairāk nekā 2800 atbildes, un rezultāti liecināja, ka aptaujas dalībnieki nav īpaši optimistiski par iespēju mainīt ar iekšdedzes dzinējiem saistīto autovadītāju paradumus.

Degviela, kas pietuvojusies aptaujas “ekstrēmākajai” robežai

2026. gada 26. septembrī Čikāgas centrā galons BP Ultimate 93 oktānskaitļa benzīna maksāja 7,19 dolārus. Šī cena tika fiksēta no uzlādējama Volvo pasažiera sēdekļa, un tā ir īpaši zīmīga tādēļ, ka aprīlī 7 dolāri par galonu aptaujā tika piedāvāti kā augstākā un maz ticamākā iespēja.

Tolaik vairāk nekā puse respondentu uzskatīja, ka amerikāņi nekad nepāries uz elektromobiļiem vai hibrīdiem neatkarīgi no degvielas cenas. Tagad, kad šis slieksnis dažviet jau ir sasniegts, rodas jautājums, vai aptaujas dalībnieku viedoklis būtu mainījies.

Aptaujas jautājums bija formulēts šādi: “Benzīna un dīzeļdegvielas cenām pieaugot, arvien vairāk amerikāņu apsver jaunus un lietotus elektromobiļus un hibrīdus. Padomājiet par visstūrgalvīgāko elektromobiļu pretinieku, ko pazīstat — cik maksātu galons benzīna vai dīzeļdegvielas, lai šis cilvēks pārietu uz citu piedziņu?”

Gandrīz puse netic, ka pastāv pietiekami augsta cena

Pārsteidzošākais rezultāts bija tas, ka gandrīz puse respondentu uzskata: dažiem autovadītājiem nav tādas cenas, kas viņus pārliecinātu mainīt automobili. Viņuprāt, šie cilvēki ir pilnībā pieķērušies iekšdedzes dzinējiem un turpinātu tos izmantot pat tad, ja degvielas cena pārsniegtu 10 dolārus par galonu.

Šāds viedoklis balstās ne tikai teorijā. To pauda arī lasītāji ar pieredzi valstīs, kur degviela jau maksā vairāk nekā 11 dolārus par galonu.

Viens no respondentiem Nīderlandē norādīja, ka E10 benzīna cena ir 2,56 eiro par litru. Izmantojot valūtas kursu 1,17 ASV dolāri par vienu eiro un pārrēķinot 3,78541 litru vienā galonā, tas atbilst aptuveni 11,34 dolāriem par galonu.

Šis lasītājs ar pašreizējo uzlādējamo hibrīdu nobrauc aptuveni 50 jūdzes uz vienu galonu jeb 3,2 jūdzes ar vienu kilovatstundu. Lai ar elektroenerģiju nobrauktu aptuveni tikpat, cik ar vienu galonu benzīna, būtu nepieciešamas aptuveni 16 kWh. Pie elektroenerģijas cenas 0,30 dolāri par kWh tas maksātu apmēram 4,80 dolārus, bet ar saules paneļiem elektroenerģijas pašizmaksu viņš norādīja kā nulli. Neraugoties uz šo starpību, viņš secināja, ka Eiropā degvielas cena pāreju nav nodrošinājusi un, viņaprāt, daļa iekšdedzes dzinēju atbalstītāju mainīsies tikai tad, ja viņus piespiedīs valdības.

Ne vienmēr izšķiroša ir degvielas cena

Cits respondents skaidroja, ka viņam patīk elektromobiļi, taču viņš turpinās izmantot pašreizējo automobili, kamēr tas darbojas. Ja ikmēneša izdevumi par degvielu pieaugtu no 90 līdz 200 dolāriem, joprojām būtu lētāk saglabāt jau apmaksāto automobili, nevis iegādāties kādu no pašlaik pieejamajiem jaunajiem vai lietotajiem elektromobiļiem.

Viņš norādīja, ka elektromobili, visticamāk, iegādātos tad, kad pašreizējais automobilis vairs nebūtu uzticams — un, iespējams, izvēlētos lietotu modeli.

Citi aptaujas dalībnieki uzsvēra, ka izšķiroša varētu būt nevis vienreizēja degvielas cenas kulminācija, bet pārliecība, ka augstās cenas saglabāsies ilgstoši. Ja cenu kāpumu uztver kā īslaicīgu, cilvēki var vienkārši nogaidīt, jo mūsdienu automobilis var kalpot pat 20 gadus.

Nozīme ir arī nākotnes elektroenerģijas cenām. Kāds respondents norādīja, ka elektroenerģijas tarifi augot daudz straujāk nekā degvielas cenas. Tādēļ daļa autovadītāju varētu uzskatīt, ka pāreja uz elektromobili tikai mainīs vienu cenu risku pret citu.

Saules enerģija samazina atkarību no tarifiem

Tomēr elektroenerģijai ir priekšrocība, kuras fosilajam kurināmajam nav — to iespējams saražot pašam. Mājas saules paneļi var mazināt atkarību no komunālo pakalpojumu tarifu kāpuma un nodrošināt elektrību arī situācijās, kad cilvēks ilgstoši atrodas ārpus ierastās infrastruktūras.

Šo priekšrocību uzskatāmi parādīja kāds Tesla vadītājs, kurš iestrēga Atakamas tuksnesī. Tas bija ārkārtējs izdzīvošanas scenārijs, taču elektroenerģijas ražošana savām vajadzībām var būt arī ikdienišķa pieredze.

GM Energy pārstāvis Džims Reilijs dzīvi ar mājas saules paneļiem, mājas akumulatoru un elektromobili raksturoja ar vārdiem: “Tā ir enerģētiskā dominance. Es pārvaldu gan rafinēšanas rūpnīcu, gan piegādes sistēmu. Kamēr pasaule reaģē uz cenu degvielas uzpildes stacijā, manas izmaksas paliek nemainīgas. Vai jūs uz saules enerģiju un elektromobili raugāties kā uz izdevumiem, vai esat gatavi fiksēt savas enerģijas izmaksas nākamajām desmitgadēm?”

Šādā kontekstā iebildumi par elektroenerģijas cenu kāpumu var izklausīties nepārliecinoši, ja tos izsaka cilvēki, kuri kategoriski atsakās no elektromobiļiem. Labvēlīgākā interpretācijā tas var liecināt arī par iztēles trūkumu attiecībā uz iespējām pašiem ražot enerģiju.

Vienlaikus aptaujas kopējā noskaņa liecina, ka daļa autovadītāju no saviem iekšdedzes dzinēju automobiļiem neatteiksies brīvprātīgi. Kā iespējamais nākamās aptaujas temats izskanējis jautājums, kā sabiedrībai rīkoties ar šo nevēlēšanos mainīties.