Elektromobiļu uzlāde pat nākotnē, visticamāk, nebūs tik vienkārša kā degvielas uzpilde automašīnai ar iekšdedzes dzinēju. Pat BYD pašlaik ātrākajiem lādētājiem nepieciešamas deviņas minūtes, lai akumulatoru uzlādētu līdz 97%. Honda piedāvā citu pieeju — uzlādi, kas notiek transportlīdzekļa kustības laikā, bez apstāšanās, uzlādes stacijas meklēšanas un gaidīšanas.

Japānas autoražotājs tehnoloģiju izstrādā kopā ar uzņēmumiem Taisei un Taisei Rotec. Tā dēvētā magnētiskās sakabes dinamiskās bezvadu enerģijas pārneses jeb DWPT ceļa sistēma paredz uzlādes iekārtu integrēšanu pašā ceļa segumā. Honda izstrādi tikko pabeigusi, bet praktiskie testi vēl tikai sekos.

Kā darbotos uzlāde braukšanas laikā

Sistēma nav vienkārši milzīgs bezvadu lādētājs zem asfalta. To veido trīs galvenās daļas: uz zemes izvietota līdzstrāvas elektroapgādes sistēma, zemē iebūvēta līdzstrāvas sadales bāzes mezgla jeb GA sistēma, kas ar līdzstrāvas savienojumu apvieno vairākus enerģijas pārraides blokus, un transportlīdzekļa apakšdaļā uzstādīts VA bloks — enerģijas uztvērējs, kas saņem jaudu un nogādā to akumulatorā.

Honda apsver GA sistēmas uzstādīšanu noslogotās ielās un intensīvas satiksmes ceļos. Elektromagnētisko lauku radītu transportlīdzeklī uzstādītais uztvērējs un ceļa sadales bloks. Atšķirībā no kontaktvadiem, ko izmanto, piemēram, kontakttīklos, vai kontaktkurpēm metro sistēmās, šādā risinājumā nebūtu fiziska kontakta un ar to saistītās berzes.

Tehnoloģija būtu paredzēta dažādiem akumulatora elektriskajiem transportlīdzekļiem, tostarp komerciālajiem kravas auto. Pirmajā posmā Honda vēlas DWPT izmantot loģistikas un transporta nozarē, kur nepārtraukta braukšana un iespēja samazināt akumulatoru izmēru varētu dot lielāko ieguvumu.

Līdzīgi projekti jau izmēģināti citviet

Ideja par elektromobiļa uzlādi braukšanas laikā nav jauna. Vairāki projekti to jau pārbaudījuši ārpus konceptu stadijas, lai gan rezultāti un tehnoloģiju gatavības pakāpe atšķiras.

Francijā uzņēmumi Electreon un autoceļu operators VINCI izmēģinājuši zem ceļa seguma iebūvētu bezvadu uzlādes sistēmu aptuveni 0,9 jūdzes jeb 1,5 kilometrus garā automaģistrāles posmā netālu no Parīzes. Izmēģinājumā piedalījās kravas auto, furgons, vieglais automobilis un autobuss ar uzlādes uztvērējiem; sākotnējos testos sasniegta maksimālā jaudas pārnese, kas pārsniedza 300 kW.

Detroitā izveidots publisks ceļš ar bezvadu uzlādes tehnoloģiju, savukārt Stellantis līdzīgu induktīvās uzlādes sistēmu izmēģinājis īpašā trasē Itālijā. Līdzīgu elektrisko autoceļu tehnoloģiju pētījusi arī Apvienotā Karaliste. Tādējādi ceļu pārvēršana par lieliem bezvadu lādētājiem vairs nav tikai ideja ilustrācijās — atsevišķi projekti jau uzrāda daudzsološus rezultātus.

Honda gatavojas izturības un drošības pārbaudēm

Honda testa braukšanas joslu plāno uzbūvēt šā gada nogalē. Tajā paredzēti veiktspējas testi, pārbaudes elektromagnētiskā lauka noplūdes mazināšanas risinājumiem un ilgtermiņa izturības novērtējums. Izturību paredzēts pārbaudīt ar noslodzi, kas līdzinās vienam miljonam riteņu slodžu, izmantojot reālus automobiļus un 49 kN slodzi uz katru riteni.

Šo izmēģinājumu mērķis ir pārliecināties par ceļa konstrukcijā iebūvēto GA bloku drošumu un enerģijas pārneses spēju. Nākamajā posmā Honda vēlas pilnveidot WPT ceļa sistēmu un pārbaudīt tās izmantošanu reālos apstākļos. Tas ietvers spēju nodrošināt līdz 150 kW jaudu, ko potenciāli varētu izmantot smagie komerctransportlīdzekļi, kā arī pārbaudes, vai enerģiju iespējams uzticami pārraidīt transportlīdzekļiem, kas pārvietojas lielākā ātrumā.

Honda norāda, ka plašāku informāciju par tehnoloģiju plāno sniegt gaidāmajos nozares pasākumos, sākot ar Japan Mobility Show Bizweek oktobra vidū. Tomēr konkrēta termiņa sistēmas plašai ieviešanai pagaidām nav.

Galvenie neatbildētie jautājumi

Pagaidām Honda risinājums ir daudzsološs koncepcijas demonstrējums, taču tā praktiskā vērtība būs atkarīga no virknes neatbildētu jautājumu. Nav skaidrs, cik tālu elektromobilim būtu jābrauc pa īpaši aprīkotu ceļu, lai iegūtu būtisku enerģijas daudzumu, cik efektīva būtu jaudas pārnese, jo īpaši lielā ātrumā, un cik ilgi šāda infrastruktūra spētu darboties.

Būtisks būs arī jautājums par izmaksām. Šādai sistēmai nepieciešama ar to saderīga aparatūra pašā transportlīdzeklī, dārga infrastruktūra zem ceļa seguma, stabila enerģijas padeve braukšanas laikā, kā arī modelis, kas ļautu finansēt uzstādīšanu, uzturēšanu un patērēto elektroenerģiju.

Jāizvērtē arī, vai pārraidītās enerģijas ieguvums attaisnos sistēmas izmaksas un sarežģītību laikā, kad parastās ātrās uzlādes stacijas turpina izplatīties. Bezvadu uzlādes ceļi visvairāk varētu noderēt intensīvi izmantotos kravu pārvadājumu koridoros. Tur tie varētu palīdzēt kravas auto uzturēt kustībā un potenciāli samazināt nepieciešamo akumulatoru ietilpību. Honda turpmākie testi parādīs, vai šī ideja spēs pārtapt praktiski izmantojamā infrastruktūrā.