Starptautiska paleontologu komanda Taizemes dienvidos atklājusi iepriekš nezināmu milzu grauzēju sugu, kas dzīvojusi aptuveni pirms 34 miljoniem gadu Paleogēna perioda vidū. Atklājums sniedz jaunus pierādījumus, ka neparasti lieli grauzēji parādījušies agrāk un plašākā pasaules daļā, nekā līdz šim uzskatīts.

Pētnieki atrada “ievērojami lielus” pārakmeņojušos zobus, kas pieder sugai Yakamys sirindhornae. Tās atliekas — otrais apakšžokļa dzeroklis un apakšžokļa priekšzobs — tika iegūtas Bang Mark karjerā Krabi lignīta raktuvēs Taizemes Krabi provincē.

Lai gan līdz šim identificēti tikai divi zobi, tie sniedz būtisku informāciju par grauzēju gigantismu — evolūcijas procesu, kura laikā grauzējiem izveidojas neparasti liels ķermenis. Atklājums liecina, ka Dienvidaustrumāzijai varēja būt daudz nozīmīgāka loma lielo grauzēju agrīnajā evolūcijā, nekā zinātnieki iepriekš bija atzinuši.

Milzu grauzēju vēsture izrādās senāka

“Mūsdienās lielākais dzīvais grauzējs ir kapibara, taču ļoti lieli grauzēji nav raksturīgi tikai nesenām ekosistēmām,” sacīja Makgila Universitātes bioloģijas profesore un pētījuma līdzautore Virdžīnija Miljēna.

Viņa norādīja, ka milzu grauzēji vēlākajā šīs dzīvnieku grupas vēsturē evolūcijas gaitā attīstījušies atkārtoti, galvenokārt Dienvidamerikā. Jaunais atklājums liecina, ka arī Dienvidaustrumāzijai bijusi nozīmīga loma lielo grauzēju agrīnajā evolūcijas vēsturē.

Sugas nosaukums atspoguļo gan dzīvnieka iespaidīgo izmēru, gan saikni ar Taizemi. Vārds Yakamys veidots no taju valodas vārda “yak”, kas nozīmē “milzis”, un grieķu vārda “mys”, kas apzīmē peli vai žurku.

Nosaukuma otra daļa — sirindhornae — godina Taizemes zinātnes un paleontoloģisko pētījumu atbalstītāju princesi Maku Čakri Sirindhornu. “Sugas nosaukums sirindhornae godina princesi Maku Čakri Sirindhornu, atzīstot viņas ilgstošo atbalstu zinātnei un paleontoloģiskajiem pētījumiem Taizemē,” sacīja Miljēna.

Dzīvnieka masu lēš ar septiņām metodēm

Lai aprēķinātu izmirušā grauzēja izmēru, pētnieku komanda izmantoja septiņas atzītas metodes, kurās ķermeņa masa tiek noteikta pēc zobu izmēriem. Aprēķini liecina, ka Yakamys sirindhornae svēris aptuveni 30 kilogramus — apmēram divreiz vairāk nekā citi zināmie tā paša perioda grauzēji, tostarp Hulgana.

Tas padarītu jaunatklāto sugu ārkārtīgi lielu salīdzinājumā ar tās laikabiedriem. Tomēr pētnieki uzsver, ka izmiruša dzīvnieka svara noteikšana pēc neliela skaita pārakmeņojušos zobu ir ļoti neprecīza.

“Tas ir tikai aptuvens aprēķins, jo fosiliju ķermeņa masas noteikšana saistīta ar būtisku nenoteiktību,” sacīja Miljēna.

Ierobežotais fosiliju daudzums apgrūtina arī sugas evolūcijas un dzīvesveida rekonstrukciju. Lai labāk izprastu tās fiziskās īpašības, ekoloģisko lomu un radniecību ar citām sugām, būs nepieciešami jauni atradumi.

Atklājums tapis starptautiskā pētniecības projektā

Fosilijas identificētas starptautiskā sadarbības projektā, kurā tiek pētīti senie zīdītāji Taizemes Krabi baseinā. Tajā piedalās Makgila Universitātes zinātnieki, Taizemes Minerālo resursu departaments un Francijas pētniecības organizācijas, tostarp CNRS un Puatjē Universitāte.

Neparasti liela grauzēja liecības Dienvidaustrumāzijā pirms 34 miljoniem gadu paplašina izpratni par to, kur un kad radies grauzēju gigantisms. Nākotnē atrastas jaunas fosilijas varētu palīdzēt noskaidrot, kā šie senie milži dzīvoja un kā viņu evolūcija saistīta ar milzīgajiem grauzējiem, kas vēlāk parādījās citviet pasaulē.

Pētījumu atbalstīja CNRS, Puatjē Universitāte, Monpeljē Universitāte, Makgila Universitāte un Taizemes Minerālo resursu departaments.