NASA Džeimsa Veba kosmiskais teleskops publicējis iespaidīgu IC 348 attēlu — aptuveni 1000 gaismas gadu attālumā esošu zvaigžņu veidošanās reģionu. Tajā redzami caurspīdīgi, mirdzoši gāzes un putekļu pavedieni, kas veido plašu kosmisku ainavu.
Gāzes un putekļi, kuros dzimst zvaigznes
IC 348 ir plašs gāzes un putekļu apgabals, kur aukstā molekulārā ūdeņraža gāze sabrūk un veido jaunas zvaigznes. Attēlā visā reģionā redzamas daudzas zvaigznes, kuru gaismu papildina teleskopam raksturīgie difrakcijas stari.
Lai gan IC 348 ir zvaigžņu veidošanās reģions, teleskopa novērojums nav paredzēts tikai jaundzimušu zvaigžņu izpētei. Attēls iegūts zinātniskās programmas ietvaros, kurā pētnieki meklē brūnos pundurus — objektus, kas veidojas līdzīgi zvaigznēm, taču nav pietiekami masīvi, lai to kodolos sāktos ūdeņraža kodolsintēze.
Noslēpumainie brūnie punduri
Brūnie punduri ieņem starpstāvokli starp mazāk masīvajām zvaigznēm un lielākajām planētām. Tie nav pietiekami smagi, lai kļūtu par pilnvērtīgām zvaigznēm, tomēr ir masīvāki par lielākajām planētām, tāpēc astronomi tos uzskata par vieniem no interesantākajiem un joprojām nepilnīgi izprastajiem Visuma objektiem.
Šie objekti izstaro nelielu daudzumu gaismas un siltuma, kas ļauj tos atklāt, taču to novērošana nav vienkārša. Brūnie punduri ir daudz vēsāki par zvaigznēm un redzamajā gaismā nav īpaši spoži. Toties tie izstaro infrasarkano starojumu, ko spēj uztvert infrasarkanie instrumenti, tostarp tie, kas uzstādīti Džeimsa Veba teleskopā.
Jaunais attēls ir daļa no novērojumu programmas, kuras mērķis ir atrast un izpētīt vismazākos brūnos pundurus. Šādi novērojumi var palīdzēt noskaidrot, kā šie objekti veidojas un kā tie atšķiras dažādos kosmosa reģionos.
Jau 2022. gadā pētnieki, pētot IC 348, atrada brūnos pundurus, kuru masa bija tikai dažas reizes lielāka par Jupitera masu. Tie bija vieni no mazākajiem līdz šim atklātajiem šāda veida objektiem. Astronomi cer atrast vēl mazākus brūnos pundurus, lai labāk izprastu to rašanos un īpašību daudzveidību.
Zinātne
Zinātne
Zinātne