Nekrotizējošs enterokolīts ir pēkšņa un bieži letāla zarnu slimība, kas skar priekšlaikus dzimušus bērnus. Jaunā pētījumā Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas Sentluisā pētnieki identificējuši iepriekš nezināmas pazīmes, kas var palīdzēt prognozēt šo slimību.

Līdz šim baktērijas tika uzskatītas par vienu no galvenajiem slimības izraisītājiem, taču zinātniekiem nebija izdevies atrast konkrētas zarnu baktēriju iezīmes, kas to droši paredzētu. Pētījums, kas 16. septembrī publicēts žurnālā Gut, pirmo reizi parādījis, ka izkārnījumu paraugos konstatējami biomarķieri var liecināt par slimības risku cilvēkiem pat astoņas dienas pirms klīnisko simptomu sākuma.

“Nekrotizējoša enterokolīta mirstība kopš slimības pirmās aprakstīšanas pirms 65 gadiem ir mainījusies ļoti maz, un mūsu iespējas to paredzēt praktiski nepastāvēja — līdz šim,” sacīja pētījuma līdzautors Gautams Dantass, Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas laboratorijas un genomiskās medicīnas profesors. Viņš norādīja, ka jaunās pazīmes ārstiem var dot laiku agrākai iejaukšanās sākšanai.

Vīrusi baktēriju genomā kā agrīns brīdinājums

Slimība rodas nenobriedušā un trauslā zarnu sieniņā. Iekaisuma laikā tiek traucēta asins plūsma zarnu audos, tādēļ zarnas daļas var pietūkt, sabrukt un atmirt. Šī diagnoze ir viena no visvairāk baidītajām jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļās, jo tā saistīta gan ar augstu mirstību, gan smagām ilgtermiņa komplikācijām.

Pētnieki īpašu uzmanību pievērsa bakteriofāgiem jeb fāgiem — vīrusiem, kas inficē baktērijas, nevis cilvēka šūnas. Fāgi var iekļaut savu DNS baktēriju genomā un pārnest starp mikroorganismiem antibiotiku rezistences vai virulences gēnus. Šādā veidā iepriekš nekaitīgas baktērijas var kļūt par zālēm grūtāk pakļaujamiem slimību izraisītājiem.

Pēcdoktorantūras pētniece Kailuna Džana, izmantojot datoralgoritmus un mākslīgā intelekta prognozēšanas modeļus, analizēja jau iegūtus ģenētiskos datus no 43 priekšlaikus dzimušiem bērniem, kuriem attīstījās nekrotizējošs enterokolīts, un 86 veseliem priekšlaikus dzimušiem bērniem. Bērni bija dzimuši 23.–33. grūtniecības nedēļā un ārstējušies intensīvās terapijas nodaļās Sentluisā, Luisvilā un Oklahomsitijā.

Analīze parādīja, ka fāgu un baktēriju mijiedarbība ir nozīmīgs agrīns signāls slimības formai, kas sākas pirmajā dzīves mēnesī. Modeļi, sekojot fāgu ģenētiskajām pēdām, agrīno nekrotizējošo enterokolītu spēja paredzēt ar aptuveni 75% precizitāti līdz astoņām dienām pirms fizisko simptomu parādīšanās.

Atšķirības starp agrīno un vēlīno slimības formu

Pētnieki secināja, ka vēlīns nekrotizējošs enterokolīts, kas parasti sākas aptuveni sešas nedēļas vai vēlāk pēc dzimšanas, bioloģiski atšķiras no agrīnās formas. Vēlīno slimību raksturo antibiotiku rezistences gēnu uzkrāšanās zarnu baktērijās, ko veicina ilgstoša antibiotiku lietošana un ilgāka uzturēšanās jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā.

Izsekojot šo gēnu uzkrāšanos, pētnieki vēlīno slimības formu spēja prognozēt līdz astoņām dienām iepriekš ar 83% precizitāti. Pētījuma līdzautore Barbara Vārnere uzsvēra, ka katra diena ir nozīmīga slimības straujās attīstības dēļ. Agrāka riska noteikšana varētu ļaut ārstiem ātrāk izmantot jau pieejamus ārstēšanas pasākumus.

Pētījuma autors Filips Tarrs norādīja, ka fāgu bioloģijas izpēte nākotnē varētu palīdzēt agrīni diagnosticēt arī citas iekaisuma slimības, tostarp iekaisīgas zarnu slimības, sepsi un pret antibiotikām rezistentas infekcijas. Viņš piebilda, ka fāgi varētu būt arī nekrotizējoša enterokolīta cēloņprocesa daļa un palīdzēt izstrādāt jaunas ārstēšanas pieejas.

Pētījums “Divergent Microbial Preludes to Necrotizing Enterocolitis Defined by Gut Phages and Bacterial Resistomes” publicēts žurnālā Gut. DOI: 10.1136/gutjnl-2026-338976.