airBaltic lielākā klātbūtne ir Rīgā, kas ir uzņēmuma bāze un galvenais centrs, taču aviokompānija darbojas arī Lietuvā un Igaunijā. Pēc Erno Hildēna teiktā, uzņēmums vēlas abos tirgos ieņemt spēcīgu pozīciju, vienlaikus saglabājot labi funkcionējošu un pietiekami lielu aviācijas mezglu.

Hildēns norādīja, ka tik mazam tirgum kā Baltijas valstis vajadzīga vienotība un visaptveroši ieguldījumi. Tas ļautu stiprināt reģiona klātbūtni un palielināt tā ietekmi starptautiskajā konkurencē.

Eksperti: reģionam airBaltic ir vitāli nepieciešams

Lietuvas aviācijas eksperts Ģedimins Almants airBaltic nodēvēja par unikālu risinājumu, kas spējis pārvarēt visas līdzšinējās turbulences reģionā. Viņš uzsvēra, ka aviokompānija ir vitāli nepieciešama visām trim Baltijas valstīm.

Ja kaut kas noietu greizi, neviena no šīm valstīm nevarētu atļauties atsevišķi vai kopā izveidot jaunu nacionālo pārvadātāju, sacīja Almants.

Runājot par to, kādēļ airBaltic vēl nav kļuvusi par Baltijas valstu kopīgu aviokompāniju, Almants atzina, ka Eiropā nav laba piemēra, ko šādā situācijā vienkārši atkārtot. Viņš arī norādīja, ka Scandinavian Airlines modelis nav tieši pārņemams, jo tas izveidots citā laikā un citos apstākļos.

Pēc eksperta teiktā, Baltijas valstīm nav arī pietiekami labas pieredzes kopīgi vadītu projektu īstenošanā. Viņš piebilda, ka Rail Baltica šādas bažas noteikti nemazina.

Sarežģīta izvēle valstīm

Igaunijas Klimata ministrijas valsts sekretāra vietnieks Sanders Salmu sacīja, ka Baltijas valstīm ir sarežģīti iesaistīties konkurējošā un grūti vadāmā aviācijas biznesā. Turklāt valstīs pastāv atšķirīgi viedokļi par aviācijas nozari un jautājumu, vai valstij vispār būtu jābūt aviokompānijas īpašniecei.

Vienlaikus Salmu norādīja, ka Igaunija ir bijusi atvērta sarunām par iepriekšējiem un nākotnē iespējamiem airBaltic piedāvājumiem. Šie jautājumi tiekot rūpīgi apspriesti.

Latvijas Aviācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Zigmārs Vestfāls uzsvēra, ka katrai Baltijas valstij aviācijas nozarē ir atšķirīgas stiprās puses, pieredze un skatījums. Viņaprāt, šo spēju apvienošana reģionam varētu dot lielu potenciālu un veidot dinamisku aviācijas ekosistēmu.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka aviācijas nozares izaicinājumi nepazīst valstu robežas. Baltijas valstis ir nelielas un atrodas pie Eiropas Savienības austrumu robežas, tādēļ laba gaisa satiksme nav tikai ērtība. Tā esot būtiska ekonomikas konkurētspējai, tūrismam, uzņēmējdarbībai, investīcijām un drošībai.

Ministrs uzsvēra arī infrastruktūras nozīmi. Rīgas lidosta iepriekšējā nedēļā sākusi jaunu termināļa paplašināšanas posmu, kura rezultātā paredzēts izveidot plašāku un tehnoloģiski modernāku termināli, palielināt kapacitāti un uzlabot pasažieru pieredzi.

Rīgas Aviācijas forumā nozares eksperti apspriež aviācijas izaicinājumus un tendences Baltijā, Eiropā un pasaulē. Forumu organizē Latvijas Aviācijas asociācija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Tamperes Biznesa forumu. Latvijas Aviācijas asociācija ir 2016. gadā dibināta aviācijas nozares uzņēmumu apvienība.