Mūsdienu sportā ceļi uz komerciālu veiksmi var būt ļoti atšķirīgi. Sporta menedžeris Raimonds Zeps uzsver, ka jaunajiem sportistiem izdevīgākās ir tās disciplīnas, kurās jau izveidota stabila ekosistēma — līgas, maksājumu struktūras, auditorija un komerciāli mehānismi, kas ļauj pelnīt ar sportisko talantu.

Par šo tematu tika diskutēts raidījuma “(Bez)maksas sports” jaunās sezonas sākumā. Sarunā piedalījās sporta žurnālistikas veterāns Anatolijs Kreipāns, Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Dmitrijs Miļkevičs un bijušais Latvijas Futbola federācijas mārketinga vadītājs Renārs Krīgers, kā arī raidījuma vadītāji Jānis Celmiņš un Rolands Eliņš.

Basketbolā talants biežāk pārtop naudā

Zeps norāda, ka profesionālajās līgās pelnīšanas modeļi atšķiras. Dažviet būtiska ir komerciālā puse un nepieciešams liels tirgus, citviet sportistam jābūt izcilam šovmenim. Tomēr tādās līgās kā Nacionālā basketbola asociācija (NBA) ienākumi lielā mērā ir sasaistīti ar sportisko līmeni.

“Tajā pašā basketbolā ir ekosistēma, kas ģenerē ienākumus atkarībā no tava prasmju līmeņa,” skaidroja Zeps.

Viņš piebilda, ka basketbolā vai futbolā sportistam ne vienmēr jābūt aktīvam sociālajos tīklos, lai nopelnītu ievērojamu naudu. Pieredzēti gadījumi, kad NBA spēlētājs sezonā saņem padsmit miljonus, lai gan viņa “Instagram” konts faktiski netiek izmantots.

Vienlaikus pelnošāko sportistu galvgalī esošie atlēti lielu daļu ienākumu gūst no reklāmas un citām komerciālām aktivitātēm. Taču, pēc Zepa teiktā, sporta veidā ar skaidri definētām maksājumu struktūrām nav jābūt superzvaigznei, lai nodrošinātu labus ienākumus.

Autosportā līdz elitei ir dārgi tikt

Autosports ir pretējs piemērs. Lai gan pirmos soļus iespējams sākt ar kartingu, turpmākā izaugsme ir ļoti dārga, ja vien sportists nav izcils talants, kuru savlaicīgi pamana sponsori vai komandas. Pat nokļūšana elitē vēl negarantē peļņu.

Gan pasaules rallija čempionātā, gan Pirmās formulas čempionātā pelna tikai neliels pilotu skaits. Līdz tam sportistam bieži nepieciešama liela izturība un finansiāls “spilvens”, kas ļauj turpināt karjeru līdz brīdim, kad parādās reāli ienākumi. Zeps šajā kontekstā minēja arī savu sadarbību ar Latvijas rallija pilotu Mārtiņu Sesku.

Individuālajos sporta veidos jāveido arī savs tēls

Individuālajos sporta veidos, īpaši Latvijā, sportiskais rezultāts vien pats par sevi arvien retāk garantē komerciālus panākumus. Sportistam jāspēj sevi popularizēt, piesaistīt auditoriju un izmantot arī citas platformas, tostarp sociālos tīklus.

Zeps uzskata, ka sportisko panākumu nozīmi nav pilnībā mazinājis pats sports, bet gan mainījusies informācijas aprite. Agrāk sportistus galvenokārt popularizēja klasiskā prese, savukārt tagad katrs atlēts pats var veidot savu publisko tēlu un kļūt par zvaigzni.

Kā piemēru viņš minēja tenisisti Emmu Radukanu. Lai gan pēdējos gados veselības problēmas viņai traucējušas gūt nozīmīgus sportiskus panākumus, “Grand Slam” titula ieguvēja joprojām ir starp finansiāli veiksmīgākajām tenisistēm, jo viņas tēls ir veiksmīgi komercializēts.

Līdzīga situācija vērojama boksā. Džeiku Polu daudzi neuzskata par pilnvērtīgu profesionālu bokseri, tomēr viņš jau aizvadījis vairākas skaļas un finansiāli ienesīgas cīņas. Tas apliecina, ka uzmanība un spēja pārdot pasākumu var būt tikpat nozīmīga kā sportiskais līmenis.

Zeps uzskata, ka komerciāli veiksmīgi sporta veidi vairs neslēpj savu biznesa dabu. NBA kalendāra veidošana var būt atkarīga no viena spēlētāja lēmuma, bet boksā katrs cīņu šovs tiek vērtēts kā atsevišķs komerciāls projekts.

Pēc Zepa teiktā, vidēji 85% boksa cīņu šova ienākumu nonāk bokseriem, bet pārējais tiek novirzīts promotieriem un izmaksu segšanai. Tāpēc izšķiroša ir pasākuma reklāma un biļešu cena. Organizācijām, kas koncentrējas tikai uz sportisko pusi, kļūst arvien grūtāk finansiāli pastāvēt, un olimpiskās spēles bieži ir viens no retajiem nozīmīgajiem atbalsta avotiem.