2022. gada 12. decembrī orbitālais aparāts, kas atradās 251 kilometra augstumā virs Marsa dienvidu augstienēm, uzņēma kāda paugura attēlu. Parasti tas būtu tikai viens no desmitiem tūkstošu uzņēmumu, ko NASA Mars Reconnaissance Orbiter HiRISE kamera kopš 2006. gada ieguvusi, pētot Sarkanās planētas virsmu.

Tomēr šajā attēlā šķiet, ka kaut kas raugās tieši pretī. Divi krāteri atgādina acis, bet starp tiem esoša gaiša kore sašaurinās uz leju kā purniņš. Gandrīz perfekts apļveida lūzums aptver visu veidojumu un piešķir tam galvas kontūru. Kopumā tas pārsteidzoši atgādina mazu lācīti.

Parādībai ir ģeoloģisks skaidrojums

Arizonas Universitātes planetārais zinātnieks un HiRISE kameras komandas vadītājs Alfrēds Makjūens 2023. gadā skaidroja, ka attēlā redzams paugurs ar V veida iebrukuma struktūru, kas veido “degunu”, diviem krāteriem acu vietā un apļveida lūzumu rakstu, kas atgādina galvu.

Arī atsevišķajām detaļām, visticamāk, ir parasts ģeoloģisks cēlonis. Makjūens pieļauj, ka apļveida plaisa varētu būt radusies, ir nosēdušies irdeni materiāli virs senas, jau aizpildītas triecienizcelsmes krātera bedres. Savukārt “deguns” varētu būt vulkāniska vai dubļu izvade, bet V veida forma — vieta, pa kuru savulaik izplūdusi lava vai dubļi.

Iespaidu, ka uz mums raugās lācītis, rada pareidolija — cilvēka smadzeņu tieksme saskatīt pazīstamus tēlus nejaušās formās. Tas pats mehānisms ļauj automašīnas lukturos ieraudzīt pārsteigtu seju vai ūdens traipā — reliģisku simbolu. Cilvēka uztveres sistēma ir īpaši jutīga pret sejām, jo ātra to pamanīšana vēsturiski varēja palīdzēt laikus atklāt draudus.

Šīs spējas blakusefekts ir tāds, ka sejas tiek saskatītas arī tur, kur to nav — tostarp graudainā orbitālā Marsa iežu attēlā.

Marss jau iepriekš “raudzījies” pretī

Šis nav pirmais gadījums, kad Marsa veidojums cilvēkiem atgādina seju. 1976. gadā NASA aparāts Viking 1 Kīdōnijas reģionā nofotografēja plakankalni, kas zemā izšķirtspējā izskatījās pēc izcirstas cilvēka sejas. Vēlāki attēli, tostarp HiRISE kamera uzņemtie, parādīja, ka tas ir parasts liels iežu veidojums, kura izskatu noteiktā brīdī ietekmēja apgaismojums.

2024. gada augustā Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā aparāta Trace Gas Orbiter komanda, kartējot hlorīdu sāļu nogulumus Terra Sirenum reģionā, atrada arī smaidiņam līdzīgu veidojumu. To veidoja izžuvuša sāls loks ar diviem maziem krāteriem acu vietā.

Šie sāls nogulumi ir zinātniski nozīmīgi, jo tie, iespējams, palikuši pēc sekla dīķa vai ezera iztvaikošanas Marsa mitrākajā pagātnē. Sāļš ūdens var saglabāties šķidrā veidā pat aptuveni mīnus 40 grādu temperatūrā, tāpēc šādi nogulumi nākotnē var kļūt par mērķi misijām, kas meklēs iespējamās senas dzīvības pazīmes.

Uz Marsa iepriekš saskatīta arī medūza, cilvēka kauls, sēnes un citi savādi veidojumi. Lielākajai daļai jau atrasts parasts izskaidrojums, lai gan zinātnieki joprojām nav droši par dažu neparastu bedru izcelsmi. Lācīša attēls tomēr ir vēl viens piemērs tam, kā Marsa ieži un cilvēka uztvere kopā rada šķietami dzīvus tēlus.