Ugunsdrošības ķīmiskās vielas PBDE, kuru dažādas formas Eiropas Savienībā sāka aizliegt 2004. gadā, arī pēc aptuveni divām desmitgadēm nav pazudušas no Eiropas vides. Plašā zinātnisko pētījumu pārskatā secināts, ka šie savienojumi joprojām atrodami augsnē, nogulumos, notekūdeņu dūņās, gaisā un telpu putekļos.

PBDE jeb polibromētie difenilēteri agrāk tika pievienoti daudziem ikdienā izmantotiem materiāliem, lai mazinātu to uzliesmojamību. Tie nonāca būvmateriālos, elektroierīcēs, automašīnās, lidaparātos, mēbeļu audumos un polsterējumā. Savienojumi bija efektīvi liesmu slāpēšanā, taču 20. gadsimta 90. gados kļuva arvien skaidrāks, ka tie spēj uzkrāties dabā un cilvēka organismā.

Piemēram, Zviedrijā veikts pētījums jau iepriekš konstatēja PBDE mātes pienā, turklāt to koncentrācija strauji pieauga no 1972. līdz 1997. gadam. ASV pētījumā 2002. gadā tika reģistrēts vēl lielāks piesārņojuma līmenis. Šādu vielu noturība un spēja uzkrāties dzīvajos organismos bija viens no iemesliem, kādēļ tās 2000. gadu sākumā lielā daļā pasaules, tostarp Eiropā un ASV, tika aizliegtas.

Piesārņojums saglabājas telpās un pārtikas ķēdēs

Jaunajā pārskatā apkopoti 181 recenzēts pētījums par PBDE piesārņojumu Eiropā. Rezultāti rāda, ka savienojumi ir sastopami ļoti dažādās vietās — no birojiem Spānijā līdz attālu Slovākijas Alpu apvidu sniegam. Ārvidē to koncentrācija kopumā bija zemāka nekā iekštelpās, bet vislielākā slodze novērota vietās ar intensīvu cilvēku un rūpniecisko darbību: pilsētās, rūpnīcu teritorijās, izgāztuvēs un citos atkritumu apsaimniekošanas punktos.

Notekūdeņu dūņās un nogulumos biežāk dominēja BDE-209, savukārt gaisā un augsnē izteiktāk konstatēti BDE-47 un BDE-99. Vairāki pārskatā iekļautie darbi liecina, ka PBDE daudzums gaisā un augsnē samazinās, kas, visticamāk, ir aizliegumu rezultāts. Tomēr vielu klātbūtne nav tikai vēsturisks mantojums: 2024. gada pētījumā PBDE tika atrasti arī ASV zivīs, lai gan tur šīs ķīmiskās vielas bija aizliegtas jau pirms divām desmitgadēm.

Veselības ietekmi nav vienkārši precīzi noteikt. Liela daļa zināšanu par PBDE toksiskumu iegūta nelielos laboratorijas pētījumos ar dzīvniekiem vai novērojumu pētījumos ar cilvēkiem. Tie var uzrādīt statistisku saistību, taču paši par sevi nepierāda cēloņsakarību. Tomēr iepriekšējie pētījumi PBDE iedarbību saistījuši ar aknu, vairogdziedzera un krūts vēža risku, kā arī iespējamu ietekmi uz reproduktīvo veselību. Tieši šīs pazīmes bija pietiekami nopietnas, lai Eiropas Savienība sāktu ierobežot vielu izmantošanu.

Vecas mēbeles un pārstrāde var uzturēt ķimikāliju apriti

Zinātnieku galvenās bažas rada tas, ka PBDE turpina pārvietoties starp savstarpēji saistītām sistēmām. No veciem produktiem tie var nonākt putekļos, pēc tam notekūdeņos un dūņās, tālāk augsnē, nogulumos un ūdens organismu barības ķēdēs. Piesārņojumu uztur vecas mēbeles un elektronika, otrreizēji pārstrādāti materiāli, poligoni, kanalizācijas sistēmas, kā arī vēsturiski piesārņotas teritorijas, piemēram, bijušās tekstilrūpnīcas, ugunsgrēku skartas zemes un metāllūžņu laukumi.

Pārskata vadošais autors, vides toksikologs Haleds Abass, uzsver, ka Eiropa ir būtiski pavirzījusies uz priekšu PBDE ierobežošanā, tomēr agrāko lēmumu sekas joprojām ietekmē pašreizējo un nākotnes iedarbību. Viņš īpaši izceļ aprites ekonomikas izaicinājumu: lietotu preču pirkšana, materiālu pārstrāde, būvju renovācija un atkritumu atkārtota izmantošana var netīšām atgriezt mūsdienu apritē ķīmiskās vielas, kas sākotnēji izmantotas pirms daudziem gadiem.

Tādēļ ar pārstrādi vien nepietiek — nepieciešama arī rūpīga ķīmiskās drošības uzraudzība. Pretējā gadījumā materiāli, kas reiz ražoti ugunsdrošības uzlabošanai, var kļūt par ilgstošu piesārņojuma avotu jaunās produktu un atkritumu aprites ķēdēs.