SpaceX pirmdien veica Starship 14. izmēģinājuma lidojumu, kas uzņēmumam kļuva par nozīmīgu tehnisku sasniegumu: kosmosa kuģis pirmo reizi sasniedza orbītu. Tomēr tas orbītā nepalika paredzēto laiku. Misijai bija jāilgst aptuveni desmit stundas, kuru laikā kuģim bija paredzēts sešas reizes apriņķot Zemi, taču dzinēja atteices dēļ tas atgriezās jau pēc aptuveni trim stundām.
Nolaišanās laikā Starship veica tā dēvēto “vēdera” manevru, pēc tam iztaisnojās un piezemējās Klusajā okeānā. Nosēšanās nebija maiga — dažus mirkļus pēc pieskaršanās ūdenim kuģis eksplodēja ugunsbumbā. Pagaidām nav skaidrs, kas tieši izraisīja piedziņas sistēmas darbības traucējumus, taču eksperti bažījas, ka tā varētu būt nevis atsevišķa kļūme, bet gan būtiskāka problēma raķetes konstrukcijā. Šāds scenārijs varētu aizkavēt NASA 2028. gadā plānoto Artemis IV misiju, kuras mērķis ir nogādāt cilvēkus uz Mēness pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā, izmantojot Starship.
Misija sasniedza vairākus galvenos mērķus
Palaišana no SpaceX Starbase kompleksa Teksasā kopumā ļāva uzņēmumam īstenot lielāko daļu izvirzīto uzdevumu. Augšējā pakāpe orbītā izvietoja 26 darboties spējīgus jaunās paaudzes Starlink satelītus — atšķirībā no iepriekšējiem izmēģinājumiem šoreiz tika izmantoti īsti satelīti, nevis maketi. Savukārt Super Heavy apakšējā pakāpe veica kontrolētu nolaišanos Meksikas līcī.
Kravas nogādāšana orbītā ir būtiska jebkuras praktiski izmantojamas raķetes funkcija, tāpēc šis sasniegums SpaceX ir nozīmīgs. Tomēr tas noticis vairākus gadus vēlāk, nekā sākotnēji solīts. Īlons Masks iepriekš bija prognozējis, ka Starship satelītu izvietošanu spēs veikt jau 2023. gadā.
Dzinēju atteices var palēnināt izstrādi
Izmēģinājuma laikā atteica divi no 33 Super Heavy pastiprinātāja Raptor dzinējiem — viens lidojuma augšupejas posmā un otrs nolaišanās laikā. Vēl viens dzinējs atteica Starship augšējā pakāpē tās pacelšanās laikā, tādēļ pārējiem dzinējiem bija jādarbojas ar lielāku slodzi.
SpaceX, “ievērojot īpašu piesardzību”, nolēma pēc derīgās kravas izvietošanas saīsināt augšējās pakāpes uzturēšanos orbītā un nogādāt to atpakaļ uz Zemi. Uzņēmums bažījās, ka kuģis ar vienu nestrādājošu dzinēju un pārslogotiem atlikušajiem dzinējiem ilgākā orbītas lidojumā varētu zaudēt vilkmi un bīstami sabojāties.
Šī viena dzinēja atteice var izrādīties nozīmīga. Aviācijas un kosmosa inženieris Dīns Sleidens no Accu Components norādīja, ka piedziņas problēma varētu būt “vienreizēja viena komponenta atteice”, taču tā var arī liecināt par fundamentālāku konstrukcijas trūkumu, kura novēršanai būtu nepieciešamas izmaiņas “visā flotē”. Tas prasītu laiku, kura SpaceX rīcībā saistībā ar gaidāmajām Artemis misijām nav daudz.
“Jebkurš dzinēja remonts, kas aizkavē nākamos lidojumus, tostarp plānoto mēģinājumu pēc atkārtotas ieiešanas atmosfērā noķert kuģi ar palaišanas torņa mehāniskajām rokām, samazina šim grafikam atlikušo laiku,” Sleidens sacīja aģentūrai Reuters.
Starship vajadzīgs gan Starlink, gan Artemis programmai
Izmēģinājuma iznākumam ir arī komerciālas sekas. SpaceX nepieciešams padarīt Starship pilnvērtīgi darboties spējīgu, lai papildinātu savu Starlink satelītu konstelāciju ar jaunāko satelītu versiju. Šie satelīti neietilpst uzņēmuma pārbaudītajā orbitālajā nesējraķetē Falcon 9. Starlink pašlaik ir SpaceX vienīgā peļņu nesošā darbības joma.
Tomēr “īstais spiediens ir Mēness”, uzsvēra Sleidens, jo “NASA ir nepieciešams Starship Artemis III misijai”. Šī misija kalpos kā Mēness nosēšanās izmēģinājums: astronauti divas nedēļas lidos ap Zemi un orbītā veiks dokstacijas manevrus. Artemis III pašlaik paredzēta 2027. gada vasarā.
Pati dzinēja atteice vēl nenozīmē katastrofu — SpaceX, visticamāk, spēs novērst atklātās problēmas. Taču uzņēmums sacenšas ar laiku, un katra nākamā aizķeršanās var palielināt risku, ka ASV kosmosa programma piedzīvos apkaunojošu grafika nobīdi.
Zinātne
Zinātne
Zinātne