Jauns pilotpētījums liecina, ka ikdienas melleņu lietošana gados vecākiem cilvēkiem varētu būt saistīta ar nelielām izmaiņām zarnu mikrobioma enzīmu marķieros un depresijas simptomu mazināšanos. Pētījumā piedalījās mazkustīgi pieaugušie ar viegliem depresijas simptomiem.

Depresijas simptomu atšķirības starp dalībniekiem, kuri lietoja melleņu pulveri, un placebo grupu nesasniedza statistisku nozīmīgumu. Tomēr sākotnējie dati pamato nepieciešamību turpināt pētījumus par saikni starp mellenēm, zarnu mikrobiomu un garastāvokli gados vecākiem cilvēkiem.

“Mellenēs esošajām šķiedrvielām un antociāniem ir potenciāls ietekmēt zarnu mikrobiomu un metabolītus, kas ir saistīti ar depresiju gados vecākiem cilvēkiem,” sacīja pētījuma vadošā autore Kortnija L. Millara, Hebrew SeniorLife Hinda un Arthur Marcus Institute for Aging Research otrās pakāpes zinātniskā asistente, kā arī medicīnas docente Beth Israel Deaconess Medical Center un Hārvarda Medicīnas skolā.

“Mūsu mērķis bija sākotnēji noteikt melleņu lietošanas ietekmi uz zarnu mikrobiomu, metabolītiem un depresijas simptomiem,” viņa piebilda.

Pētījumā lietoja melleņu pulveri

Pētījumā tika iekļauti 65 gadus veci un vecāki mazkustīgi pieaugušie ar viegliem depresijas simptomiem. Tas bija randomizēts, dubultmaskēts, paralēlu grupu, placebo kontrolēts pilotpētījums.

Dalībnieki trīs mēnešus katru dienu lietoja 48 gramus jeb 1,7 unces melleņu pulvera — aptuveni divām glāzēm jeb 475 mililitriem svaigu ogu atbilstošu daudzumu — vai pēc sastāva līdzīgu placebo pulveri.

Zarnu mikrobiotas sugu un gēnu daudzumu pētnieki noteica, izmantojot metagenomisko sekvenēšanu. Ar šķidruma hromatogrāfijas un masas spektrometrijas palīdzību tika analizētas no zarnām iegūtās fekālo īso ķēžu taukskābes, savukārt depresijas simptomi pirms un pēc iejaukšanās tika vērtēti ar validētām anketām.

Izmaiņas konstatētas atsevišķu enzīmu gēnos

Intervenci pabeidza 18 dalībnieki, pārsvarā sievietes un baltādaini cilvēki. Placebo grupā bija astoņi dalībnieki, kuru vidējais vecums bija 75 ± 6 gadi, bet melleņu grupā — 10 dalībnieki ar vidējo vecumu 71 ± 4 gadi.

Zarnu mikrobu sugu daudzuma, MetaCyc metabolisma ceļu un īso ķēžu taukskābju metabolītu rādītāji pētījuma laikā nemainījās. Toties melleņu grupā statistiski nozīmīgas atšķirības tika konstatētas vairāku zarnu mikrobioma enzīmu komisiju gēnu daudzumā.

Starp tiem bija EC 3.6.3.31 poliamīnu transportējošā ATPāze. Šis enzīms ir iesaistīts neirotransmitera gamma-aminosviestskābes jeb GABA veidošanā. Pētījums neapstiprina, ka mellenes ārstē depresiju, taču iegūtie rezultāti norāda uz iespējamu mehānismu, ko turpmāk būtu vērts izpētīt plašākos pētījumos.

Publicētais pētījums

Pētījums “A pilot study of daily blueberry intake modulates the gut microbiota enzyme commissions in older, sedentary adults with mild depressive symptoms” publicēts izdevumā The Journal of Nutrition, Health and Aging.

Pētījuma autori ir Kortnija L. Millara un kolēģi. Publikācija datēta ar 2026. gadu, un tās DOI ir 10.1016/j.jnha.2026.100958.