Dažiem suņiem pietiek ar dažiem atkārtojumiem, lai saprastu jaunu komandu, tomēr gudrs suns ne vienmēr būs arī bezierunu paklausīgs. Suņa spēju mācīties ietekmē ne tikai intelekts, bet arī šķirnei raksturīgās īpašības, temperaments, sākotnējais darba uzdevums un apkārtējās vides traucēkļi.

Suņu eksperts Aksels Lāgerkrancs norāda, ka viena no būtiskām intelekta pazīmēm ir spēja ātri apgūt jaunas komandas. Sevišķi spējīgiem suņiem tam var pietikt ar mazāk nekā pieciem atkārtojumiem. Savukārt jau zināmu komandu šādi suņi pirmajā reizē pareizi izpilda vismaz 95% gadījumu.

Tomēr komandas ātra uztveršana ir tikai viens no vērtēšanas kritērijiem. Svarīgi ir arī tas, vai suns spēj izpildīt prasīto bez vairākkārtējiem atgādinājumiem, kā reaģē uz uzmanību novērsošiem faktoriem un cik labprāt sadarbojas ar saimnieku.

Šķirnes, kurām mācīšanās bieži padodas vieglāk

Suņi, kas vēsturiski audzēti ciešam darbam kopā ar cilvēku, parasti ir vieglāk apmācāmi nekā šķirnes, kurām bijis jāpieņem patstāvīgi lēmumi. Psiholoģijas profesors un suņu intelekta pētnieks Stenlijs Korens izceļ vairākas šķirnes, kuru pārstāvji bieži demonstrē īpaši labas spējas apgūt komandas.

  • Borderkollijs – ļoti ātri uztver jaunas prasmes, taču tam nepieciešama regulāra garīgā slodze un nodarbināšana.
  • Pūdelis – inteliģents un uz sadarbību vērsts suns, kurš parasti labprāt cenšas izpatikt saimniekam.
  • Vācu aitu suns – darbīgs, uzmanīgs un cieši orientēts uz cilvēku; tā spējas vislabāk atklājas konsekventā apmācībā.
  • Zeltainais retrīvers – ātri mācās un parasti ar prieku iesaistās kontaktā ar cilvēkiem.
  • Dobermanis – spēj ātri apgūt prasmes un saglabāt tās atmiņā ilgāku laiku.
  • Labradora retrīvers – mācīties gatavs un uz saimnieka iepriecināšanu vērsts suns, tādēļ šo šķirni bieži izvēlas arī dienesta darbam.
  • Papilons – nelielais kompanjonsuns ir zinātkārs, veikls un nereti pārsteidz ar gatavību apgūt jaunus uzdevumus.

Kāpēc pat gudrs suns reizēm ignorē komandu

Augsts intelekts nenozīmē, ka suns vienmēr izvēlēsies klausīt. Dažkārt dzīvnieku vairāk interesē apkārtējā vide, smaržas, citi dzīvnieki vai iespēja sekot savam instinktam. Ietekme var būt arī nepietiekamai motivācijai, nogurumam, neskaidri dotai komandai vai nekonsekventai saimnieka rīcībai.

Tādēļ apmācībā svarīga ir pacietība, skaidras un vienādas norādes, kā arī sunim piemērota motivācija. Atalgojums var būt kārums, rotaļa, uzslava vai iespēja darīt ko sunim patīkamu – būtiski saprast, kas konkrēto dzīvnieku mudina sadarboties.

Jāņem vērā arī tas, ka viegli apmācāms suns vienlīdz ātri var iemācīties nevēlamus paradumus. Tāpēc vēlama uzvedība jānostiprina jau no pirmajām dienām, nevis jāgaida, līdz problēma kļūst par ieradumu.

Šķirnes neesamība gudrāko vai vieglāk apmācāmo suņu sarakstā nenozīmē, ka tās pārstāvi nevar izaudzināt par uzticamu un paklausīgu kompanjonu. Dažiem suņiem vienkārši vajadzīgs vairāk laika, mierīgāka pieeja un apmācības metode, kas atbilst viņu raksturam.