Salmoneloze ir otra izplatītākā ar pārtiku saistītā slimība pasaulē. Eiropā saslimšanas gadījumu skaita pieaugums vērojams kopš 2020. gada, bet pēdējos gados vairākās valstīs reģistrēti plaši uzliesmojumi, kas saistīti ar ikdienā lietotiem pārtikas produktiem — mājputnu gaļu, piena produktiem, olām, makaroniem un pat ķirbju sēklām.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) dati liecina, ka infekciju skaits sasniedzis līmeni, kāds Eiropā nav pieredzēts daudzus gadus. 2024. gadā visvairāk salmonelozes gadījumu reģistrēts Vācijā — 12 316, Francijā — 12 308, bet Spānijā — 11 248.

Latvijā saslimstība ir viena no zemākajām

Latvijai ir otrā zemākā reģistrētā salmonelozes saslimstība starp 30 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kas 2023. gadā iesniedza datus. Ja valstis sarindotu no augstākās saslimstības līdz zemākajai, Latvija ieņemtu 29. vietu no 30.

Tomēr zemie rādītāji nenozīmē, ka risku var pilnībā ignorēt. Pārtikas tirdzniecība un ceļošana veicina infekciju izplatīšanos pāri robežām, turklāt salmonella var ātri izraisīt jaunus uzliesmojumus.

To apliecina nesenie notikumi citviet Eiropā. Augustā Beļģijā pēc olu lietošanas uzturā saslima vairāk nekā 300 cilvēku — tas ir lielākais salmonelozes uzliesmojums valsts vēsturē. Šis gadījums nav ietverts jaunākajā ECDC pārskata statistikā tādā pašā apjomā, tāpēc oficiālie dati dažos reģionos var neatspoguļot pilno situācijas mērogu.

Gandrīz puse gadījumu reģistrēti pārskata perioda beigās

No 2025. gada maija līdz 2026. gada augustam Eiropā tika apstiprināti 341 salmonelozes gadījums. Aptuveni 170 no tiem reģistrēti kopš 2026. gada maija, kas liecina par saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu novērošanas perioda beigās.

Sākotnēji Apvienotā Karaliste ziņoja par 207 gadījumiem, bet vēlāk šo skaitu pārskatīja līdz 474. Izmeklētāji pieļauj, ka inficēšanās šajā gadījumā biežāk varētu būt notikusi, cilvēkiem ēdot ārpus mājas, nevis gatavojot olas mājās.

Tajā pašā pārskata periodā Beļģijā tika reģistrēti 15 gadījumi, Nīderlandē — 106, Vācijā — seši, Francijā — četri, Austrijā — divi, bet Dānijā — viens.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) lēš, ka Eiropas Savienībā ik gadu tiek ziņots par vairāk nekā 91 000 salmonelozes gadījumu. Slimības kopējais ekonomiskais slogs, ieskaitot ārstēšanu, hospitalizāciju un darba kavējumu radītos produktivitātes zaudējumus, sasniedz līdz pat trim miljardiem eiro gadā.

Lai mazinātu inficēšanās risku, svarīgi rūpīgi mazgāt rokas, pietiekami termiski apstrādāt gaļu un olas, kā arī pareizi uzglabāt pārtiku. Ātri bojājošus produktus nevajadzētu ilgstoši atstāt istabas temperatūrā, jo siltums rada labvēlīgus apstākļus salmonellas baktēriju vairošanai.