Ķīnas un Nepālas pierobežā notikusī traģēdija izgaismo virkni praktisku problēmu, ar kurām Latvijā var saskarties to cilvēku tuvinieki, kuri katastrofā pazuduši bez vēsts. Būtiskākais jautājums ir pazudušās personas juridiskais statuss: saskaņā ar Latvijas Civillikumu cilvēks tiek uzskatīts par dzīvu, kamēr nav atrasts viņa ķermenis vai medicīnas iestāde, vai cita valsts institūcija nav izdevusi dokumentu, kas apliecina nāves faktu.

Šāds regulējums vēsturiski izveidots, lai pasargātu cilvēkus no patvaļīgas mantas atsavināšanas vai nepamatotas tiesību zaudēšanas. Tomēr masveida katastrofās, kad vienlaikus pazūd vairāki cilvēki, šis princips var kļūt par būtisku apgrūtinājumu viņu ģimenēm. Lai gan apstākļi var radīt pamatotas bažas par pazudušo likteni, juridiski un ekonomiski viņi joprojām tiek uzskatīti par personām, kas var saņemt algu un pildīt savas saistības.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns norādījis, ka vismaz pagaidām nav paredzēts mainīt šo tiesisko principu. Tādējādi tuvinieki nevar vienkārši pārņemt pazudušās personas finanšu lietu kārtošanu, pat ja no viņas ienākumiem bija atkarīga visa ģimenes ikdiena.

Digitālās finanses padara piekļuvi īpaši sarežģītu

Mūsdienu finanšu sistēmā piekļuve bankas kontiem ir cieši piesaistīta konkrētai personai — internetbankas kodiem, divfaktoru autentifikācijai un dažkārt arī pirkstu nospiedumam. Ja cilvēks pirms ceļojuma nav pie notāra noformējis neatsaucamu universālo pilnvaru, laulātajam, pilngadīgajiem bērniem vai vecākiem parasti nav juridisku tiesību izmantot viņa kontu.

Tas var paralizēt arī ģimenes ikdienas finanses. Turklāt nepazūd kredītsaistības — turpinās hipotekāro kredītu, auto līzingu un patēriņa aizdevumu maksājumi, kā arī komunālo pakalpojumu rēķini. Kredītiestādes un pakalpojumu sniedzēji automātiskos procesus neaptur tikai tāpēc, ka publiski izskanējusi informācija par nelaimi. Procenti un līgumsodi var turpināt uzkrāties, lai gan tuviniekiem nav pienākuma no saviem līdzekļiem segt svešus parādus.

Jautājuma aktualizēšana pēc katastrofas izraisīja arī pārpratumus un kritiku sociālajos tīklos. Daļa cilvēku to uztvēra kā mēģinājumu steigā piekļūt pazudušo mantai, lai gan Civillikuma princips tieši paredz aizsardzību pret šādu rīcību.

Advokāti piedāvā bezmaksas palīdzību

Tieslietu ministrija kopā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi meklē risinājumus, lai cietušo ģimenēm šajā situācijā nebūtu jāpaliek vienām. Padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš 9. septembra preses konferencē paziņoja, ka zvērināti advokāti bez maksas jeb pro bono sniegs juridisku palīdzību bezvēsts pazudušo tuviniekiem, kuri katastrofas dēļ nonākuši smagā situācijā.

Vārpiņš aicināja šo iespēju neizmantot cilvēkiem, kuri finansiālas grūtības var pārvarēt paši vai kuri bez būtiskām problēmām spēj apmaksāt juridiskos pakalpojumus.

Notikušais aktualizē arī plašākus jautājumus par individuālo sagatavotību un valsts sistēmu gatavību krīzēm. Tikai retais no ceļotājiem bija reģistrējies Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā, kas apgrūtināja pazudušo apzināšanu. Reģistrēšanās riska reģionu apmeklētājiem būtu uzskatāma par drošības pasākumu, nevis birokrātisku formalitāti. Tāpat pirms bīstamiem ceļojumiem būtu svarīgi laikus sakārtot pilnvaras un paust gribu par mantiskiem jautājumiem.

Ilgtermiņā tieslietu un labklājības ministrijām sadarbībā ar finanšu nozari būtu jāizstrādā ārkārtas situāciju protokols. Tas varētu paredzēt iespēju noteiktos gadījumos uz laiku apturēt soda procentu un parādu piedziņas piemērošanu, vienkāršot aizgādnības noteikšanu pār bezvēsts prombūtnē esošas personas mantu un nodrošināt pagaidu pabalstus bērniem, kuru vecāki pazuduši katastrofā. Pašlaik ģimenēm šādu risinājumu dēļ var nākties gaidīt līdz tiesas lēmumam par nāves fakta atzīšanu.