Priekšvēlēšanu diskusijās parasti uzmanība tiek pievērsta nodokļiem, veselības aprūpei, drošībai un valsts pārvaldei. Taču bezskaidras naudas ekonomikas attīstība varētu vienlaikus ietekmēt visas šīs jomas, uzskata idejas autors. Viņaprāt, līdztekus investīciju piesaistei un mākslīgā intelekta ieviešanai bezskaidras naudas valsts stratēģijai tuvākajos gados būtu jākļūst par vienu no ekonomikas politikas prioritātēm.

Latvija jau atrodas salīdzinoši tuvu šādam modelim. Lielu darījumu veikšana skaidrā naudā ir ierobežota, bet nekustamā īpašuma iegāde skaidrā naudā vairs nav pieļaujama. Bankas sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), finanšu dati tiek analizēti, tostarp izvērtējot nodokļu maksātāju kontu apgrozījumu, un darbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas.

Tāpēc pāreja uz pilnībā bezskaidras naudas ekonomiku nebūtu revolucionārs pavērsiens. Būtisks jautājums šajā procesā esot nevis valsts kontrole pār cilvēku finansēm, bet gan ekonomikas efektivitāte. Liela daļa finanšu pārredzamības jau pastāv, jo lielākā daļa ikdienas darījumu notiek tiešsaistē. Skaidra nauda savukārt var atvieglot darbību ēnu ekonomikā, lai gan neviena sistēma to pilnībā neizskaustu.

Finanšu sistēmu integrācija mazinātu birokrātiju

Bezskaidras naudas stratēģijas mērķim nevajadzētu būt tikai skaidras naudas izmantošanas pārtraukšanai. Būtiskākais uzdevums būtu izveidot vienotu finanšu ekosistēmu, kur maksājumi automātiski nonāk uzņēmuma grāmatvedībā, nodokļi tiek aprēķināti reāllaikā, bet deklarācijas veidojas gandrīz automātiski.

Šādā sistēmā uzņēmējiem būtu mazāk laika jāvelta grāmatvedībai un administrācijai, samazinātos manuāla darba apjoms un kļūdu iespējamība. Arī valsts iestādēm nebūtu atkārtoti jāpieprasa viena un tā pati informācija. Digitalizācijas uzdevumam būtu jābūt nevis papildu administratīvā sloga radīšanai, bet ekonomiskās “berzes” mazināšanai.

Ar “berzi” tiek saprasti lieki procesi, saziņa, uzskaite un kontrole, kas palēnina uzņēmējdarbību un patērē resursus. Jo automātiskāk finanšu informācija pārvietotos starp sistēmām, jo mazāk laika un līdzekļu būtu nepieciešams administratīvajām procedūrām.

Ieguvums būtu arī cīņā ar ēnu ekonomiku

Latvijas ēnu ekonomika joprojām ir viena no būtiskākajām konkurētspējas problēmām. Profesora Arņa Saukas pētījumi liecina, ka tā veido vairāk nekā piekto daļu valsts ekonomikas. Pilnībā digitāla un integrēta finanšu vide neizskaustu ēnu ekonomiku, taču būtiski samazinātu iespējas slēpt darījumus un padarītu godprātīgu uzņēmējdarbību vienkāršāku.

Samazinoties ēnu ekonomikai, valsts varētu iegūt papildu ieņēmumus. Tos būtu iespējams novirzīt veselības aprūpei, izglītībai, drošībai un infrastruktūrai vai izmantot nodokļu sloga mazināšanai.

Vienlaikus šādas sistēmas priekšrocība būtu lielāka pievilcība investoriem. Valsts konkurētspēju nenosaka tikai nodokļu likmes, bet arī tas, cik vienkārši ir dibināt uzņēmumu, pārvaldīt finanses, kārtot grāmatvedību un pildīt nodokļu saistības. Mazāka administratīvā “berze” ļautu uzņēmējiem vairāk laika veltīt jaunas vērtības radīšanai.

Bezskaidras naudas norēķini jau ir kļuvuši par ikdienu, un citās valstīs skaidru naudu daudzviet vairs nepieņem, piemēram, kafejnīcās un veikalos Lielbritānijā. Šāda pāreja varētu veidot jaunus paradumus, līdzīgi kā savulaik plaši izplatījās maksājumu kartes un internets.

Latvijai jau ir moderna banku infrastruktūra, augsts digitālo pakalpojumu izmantošanas līmenis un viena no attīstītākajām bezskaidras naudas norēķinu sistēmām Eiropā. Tāpēc pēc oktobra vēlēšanām jaunajai Saeimai būtu jāizstrādā Latvijas bezskaidras naudas stratēģija kā valsts konkurētspējas projekts, nevis tikai kā skaidras naudas aizliegums.

Šādas pārmaiņas varētu nodrošināt ērtākus pakalpojumus iedzīvotājiem, samazināt uzņēmumu izmaksas un veicināt zemākas cenas, labākus produktus vai augstākas algas. Ilgtermiņā Latvijas priekšrocība varētu būt nevis viszemākās nodokļu likmes, bet ekonomika ar mazāku birokrātiju un savstarpēji savienotiem finanšu procesiem.