Sasaldēta maize pēc atkausēšanas un uzsildīšanas, piemēram, tosterī, var iegūt īpašības, kas palīdz lēnāk paaugstināt glikozes līmeni asinīs. Iemesls ir cietes struktūras pārmaiņas, kuru rezultātā veidojas tā dēvētā rezistentā ciete.
Sasaldēšana pati par sevi maizē esošās uzturvielas neiznīcina. Taču, ja maize pēc tam tiek atkausēta un uzsildīta, daļa cietes kļūst mazāk ātri sagremojama. Tas var pazemināt produkta glikēmisko indeksu, proti, pēc maltītes cukura līmenis asinīs neceļas tik strauji kā pēc parastas svaigas maizes ēšanas.
Rezistentā ciete organismā uzvedas līdzīgi šķiedrvielām. Tā nonāk resnajā zarnā, kur kalpo par barību labvēlīgajām baktērijām, tādējādi atbalstot zarnu mikrofloru. Šī iemesla dēļ saldēta, vēlāk atkausēta un uzsildīta maize var būt vērtīga alternatīva cilvēkiem, kuri vēlas rūpīgāk kontrolēt ogļhidrātu ietekmi uz pašsajūtu un cukura līmeni asinīs.
Kā maizi sasaldēt pareizi
Lai saldēšana nekaitētu maizes kvalitātei, saldētavā jāliek tikai svaiga un pilnībā atdzisusi maize. Ja to sasaldē siltu, iepakojumā var veidoties mitrums, kas pasliktina gan tekstūru, gan garšu.
Praktiskāk maizi jau pirms sasaldēšanas sagriezt šķēlēs un sadalīt mazākās porcijās. Tad var izņemt tikai tik daudz, cik nepieciešams vienai maltītei, neatsaldējot visu kukulīti. Maizi ieteicams glabāt hermētiskā maisiņā vai traukā, lai tā neizžūtu un neuzņemtu citas saldētavā esošās smaržas.
Atkausētu maizi vēlreiz nesaldē
Atkausētu maizi nedrīkst likt saldētavā atkārtoti. Atkārtotas temperatūras maiņas palielina mikroorganismu vairošanās risku, un tas var veicināt pārtikas izraisītu saslimšanu risku.
Tāpēc drošākais risinājums ir paņemt no saldētavas tikai konkrētajai reizei vajadzīgās šķēles un tās apēst pēc atkausēšanas vai uzsildīšanas. Jāņem vērā, ka maizes kopējo uzturvērtību joprojām nosaka arī tās sastāvs: pilngraudu maize parasti sniedz vairāk šķiedrvielu un citu vērtīgu vielu nekā maize no rafinētiem miltiem.