Ziemeļrietumu universitātes zinātnieki pirmo reizi identificējuši konkrētu smadzeņu šūnu grupu, kas, šķiet, veicina kanabinoīdu izraisītu trauksmi, jo īpaši tad, ja šo vielu iedarbībai pievienojas stress. Kanabinoīdi ir vielu grupa, kurā ietilpst THC — galvenā psihoaktīvā kaņepju sastāvdaļa.

Lai noskaidrotu, kā kanabinoīdi ietekmē bailes un trauksmi, pētnieki pelēm lika saost draudīgu smaržu, kas iegūta no lapsas urīna. Pirms saskares ar šo smaržu dzīvnieki saņēma vai nu placebo, vai sintētisku kanabinoīdu.

Pelēm, kuras saņēma kanabinoīdu, biežāk iestājās sastinguma reakcija, un tās mazāk laika pavadīja, izpētot plēsēja smaržu. Pētnieki ar šo ar trauksmi saistīto uzvedību sasaistīja pastiprinātu aktivitāti nelielā smadzeņu šūnu grupā — somatostatīna neironos. Tie atrodas centrālajā amigdalā, smadzeņu daļā, kas piedalās baiļu un stresa apstrādē.

Neironu “bremzes” pavājināšanās

Kad pētnieki ģenētiski apslāpēja somatostatīna neironu darbību, kanabinoīdu saņēmušās peles retāk izvairījās no plēsēja smaržas. Tas liecināja, ka šīm šūnām ir būtiska loma trauksmainās reakcijas radīšanā.

“Šā pētījuma rezultāti varētu izskaidrot, kāpēc labs reibums var diezgan ātri pārvērsties sliktā pieredzē, ja cilvēks lieto pārāk daudz kaņepju vai arī nonāk stresa pilnā vai biedējošā situācijā,” sacīja pētījuma vecākais autors, Ziemeļrietumu universitātes Feinbergas Medicīnas skolas psihiatrijas un uzvedības zinātņu katedras vadītājs Sačins Patels.

Pētījums publicēts 2. oktobrī žurnālā Nature Communications.

Patels un viņa kolēģi pelēm ievadīja vairākas sintētiskā kanabinoīda devas un mērīja dzīvnieku reakciju uz plēsēja smaržu. Pētnieki fiksēja, cik daudz laika peles pavadīja smaržas tuvumā un vai tās reaģēja ar sastingšanu vai bēgšanu.

Vienlaikus komanda novēroja aktivitāti dzīvnieku smadzenēs, implantējot tajās nelielu mikroskopu. Pētnieki arī analizēja smadzeņu audus, lai noskaidrotu, kā kanabinoīdi maina saziņu starp neironiem.

Eksperimenti parādīja, ka viela pavājināja dabisku smadzeņu mehānismu, kas parasti darbojas kā “bremze” somatostatīna neironiem. Kad šī kontrole kļuva vājāka, neironi aktivizējās vairāk.

“Lielākas kanabinoīdu devas un vides stress mijiedarbojās sinerģiski, atbrīvojot centrālās amigdalas ‘bremzi’, kas savukārt izraisīja pārmērīgu trauksmi,” skaidroja Patels.

Kaņepju lietošana un trauksmes risks

Kaņepju lietošana ASV pēdējos gados ir stabili pieaugusi. Vienlaikus palielinājies arī neatliekamās palīdzības nodaļu apmeklējumu skaits, kas saistīts ar šo vielu nelabvēlīgo ietekmi.

Iepriekšējos pētījumos konstatēta saistība starp kaņepju lietošanu un lielāku ilgtermiņa trauksmes risku. Visā pasaulē pieaug arī trauksmes un garastāvokļa traucējumu izplatība.

“Izpratne par to, kā kaņepes ietekmē smadzeņu darbību un rada psihoaktīvo iedarbību, galu galā varētu atklāt jaunus veidus, kā novērst negatīvās sekas, ja tās dažiem cilvēkiem rodas,” sacīja Patels.

Pētnieki uzskata, ka atklājumiem varētu būt nozīme ne tikai ar kaņepēm saistītu blakņu izpētē. Patels norādīja, ka tie paši neironi varētu kļūt par plašāku mērķi trauksmes izpratnei vai mazināšanai.

“Somatostatīna neironu aktivitātes apspiešana centrālajā amigdalā varētu būt galīgais ceļš trauksmes simptomu mazināšanai — ne tikai kaņepju blakņu kontekstā,” viņš skaidroja.

Pārējie Ziemeļrietumu universitātes pētījuma autori ir Farhana Jasmina, Saptarnabs Naskars, Danjals Zaidi, Īzaks Kandils, Mišela Kvona un Luiss Rosass-Vidals.

Pētījuma nosaukums ir “Kanabinoīdu ietekme uz centrālās amigdalas populāciju dinamiku draudu izpētes laikā”. To atbalstīja Nacionālie veselības institūti ar dotācijām MH100785 un K08 MH126166, kā arī Brain & Behavior Research Foundation Young Investigator Awards programma.