NASA šā mēneša sākumā pieņēma lēmumu par Marsa telekomunikāciju tīkla kosmosa aparātu, kas paredzēts sakaru pārraidīšanai starp Marsu un lielajām satelītu antenām uz Zemes. Aģentūra līgumu piešķīra Blue Origin, kas aparātu izstrādās, palaidīs un ekspluatēs. Līguma vērtība ir 700 miljoni ASV dolāru.
Galvenais konkurents Rocket Lab ar rezultātu nav samierinājies. Piektdien uzņēmums iesniedza protestu ASV valdības atbildības birojam (GAO), apgalvojot, ka NASA lēmums varētu būt pretrunā Kongresa noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Uzņēmums arī norādīja, ka aģentūras veiktā tā tehniskā piedāvājuma pārbaude bijusi “sodoša” un tajā izdarīti kļūdaini apgalvojumi un secinājumi.
Kongresa noteikumi radīja jautājumus
Marsa telekomunikāciju pavadoņa projekts tika iekļauts NASA papildu finansējuma paketē, kas bija daļa no ASV Kongresa 2025. gadā pieņemtā likuma “One Big Beautiful Bill”. Jaunā misija kosmosa nozarē nebija plaši gaidīta, taču tā tika uzskatīta par apsveicamu, jo NASA rīcībā esošie Marsa orbītā esošie aparāti noveco.
Likumā, kura izstrādē būtiska loma bija senatoram Tedam Krūzam no Teksasas, bija noteikts, ka pavadoņa izstrādātājs jāizvēlas no ASV uzņēmumiem, kuri 2024. vai 2025. finanšu gadā bija saņēmuši administrācijas finansējumu komerciāliem Marsa paraugu atgriešanas dizaina pētījumiem un bija piedāvājuši atsevišķi palaistu Marsa telekomunikāciju orbīteri pilnai Marsa paraugu atgriešanas misijai.
Šie nosacījumi konkursam ļāva kvalificēties Rocket Lab, Blue Origin, L3Harris, Lockheed Martin, Northrop Grumman, SpaceX, Quantum Space un Whittinghill Aerospace. Prasība par dalību komerciālos dizaina pētījumos bija saprotama, jo šie uzņēmumi jau bija strādājuši ar NASA pie Marsa kosmosa aparātu koncepcijām. Taču Kongresa izmantotā atsauce uz “pilnu” paraugu atgriešanas misiju radīja jautājumus, jo jaunais līgums paredzēja salīdzinoši vienkāršāku orbītā esošu sakaru aparātu.
Kāpēc NASA izvēlējās Blue Origin?
Pēc avota rīcībā esošās informācijas, formulējums par pilnu misiju varēja būt veidots par labu Rocket Lab, kura bija izstrādājusi šādu telekomunikāciju orbītera priekšlikumu. Uzņēmums 2025. gada otrā ceturkšņa investoru informācijā bija norādījis, ka, iespējams, ir vienīgais pretendents ar kvalificējošu pilnas misijas piedāvājumu. Likumprojekta formulēšanā kopumā esot iesaistīts Krūza birojs, bet Marsa telekomunikāciju tīkla daļā — arī senators Rodžers Vikers no Misisipi.
NASA izvēli par labu Blue Origin varētu būt ietekmējušas bažas par Rocket Lab spēju līdz 2028. gada beigām pabeigt kosmosa aparātu un Neutron raķeti, ar kuru misiju paredzēts palaist. Vēl viena iespēja ir, ka atlases amatpersonas Blue Origin Blue Ring tehnoloģiju uzskatīja par spējīgāku un labāk atbilstošu NASA vajadzībām.
Tomēr aģentūra vēl nav publiskojusi atlases pamatojuma dokumentu jeb “source selection statement”, kurā būtu izskaidroti lēmuma tehniskie iemesli. Gandrīz divas nedēļas pēc līguma piešķiršanas dokumenta nepublicēšana rada papildu neskaidrību. Pašlaik publiski zināms galvenokārt Rocket Lab vērtējums, ka NASA tā tehnoloģiju pārskatījusi nekonsekventi un nepamatoti nelabvēlīgi.
Strīds turpinās pēc intensīvas konkurences tehnisko piedāvājumu, politisko manevru un sociālo tīklu līmenī, kur abi uzņēmumi publiski kritizējuši viens otru. Šim līgumam ir plašāka nozīme arī tādēļ, ka NASA pirmo reizi izmantos fiksētas cenas līgumu, lai viens ASV uzņēmums izstrādātu, palaistu un ekspluatētu kosmosa aparātu ap citu planētu. Ja NASA lēmums paliks spēkā, Blue Origin iegūs pirmā virzītāja priekšrocību turpmākajā Saules sistēmas izpētē aģentūras vajadzībām.
Zinātne
Tehnoloģijas
Tehnoloģijas