Ja NATO kolektīvi lemtu un tam būtu nepieciešamība, Latvijā varētu izvietot kodolieročus, žurnālistiem sacīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņa izteikumi izskanējuši laikā, kad Lietuvas Seims pirmajā balsojumā atbalstījis konstitūcijā noteiktā aizlieguma atcelšanu kodolieroču izvietošanai valsts teritorijā.

Pašlaik Lietuvas konstitūcijas 137. pants nosaka, ka Lietuvas teritorijā nedrīkst atrasties masu iznīcināšanas ieroči vai ārvalstu militārās bāzes. Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas Satversmē līdzīga aizlieguma nav.

“Mums nav likumos juridiski noteiktu šķēršļu kodolieroču izvietošanai Latvijā,” teica prezidents. Viņš skaidroja, ka 2003. gadā, Latvijai gatavojoties iestāties NATO, katra dalībvalsts apliecinājusi, ka tai nebūs ierobežojumu pilna NATO kolektīvās drošības mehānisma īstenošanai, tostarp dalībai kodolatturēšanas sistēmā.

“Ja tāda nepieciešamība būs un ja tāds NATO kolektīvs lēmums būs, Latvijā tiks izvietoti kodolieroči,” sacīja Rinkēvičs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašlaik nenotiek nekādas konkrētas sarunas par kodolieroču izvietošanu Latvijā.

Latvija jau atrodas NATO kodolvairoga aizsardzībā

Komentējot Lielbritānijas piedāvājumu nodrošināt kodolaizsardzību Apvienoto reaģēšanas spēku jeb JEF dalībvalstīm — Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Nīderlandei —, Rinkēvičs sacīja, ka kodolieroči ir galējais līdzeklis, taču tie attur agresoru no neprognozējamām vai plaša mēroga darbībām.

Prezidents vērtēja, ka bez kodolieroču aizsardzības Eiropā jau sen būtu izpletušies vairāki konvencionāli kari. Viņš norādīja, ka Lielbritānija jau ir NATO kodolatturēšanas sistēmas daļa, bet Latvija jau šobrīd atrodas zem ASV un Lielbritānijas nodrošinātā NATO kodolvairoga.

“Mēs saprotam, ka tā joprojām ir daļa no NATO kopējās politikas,” teica Rinkēvičs, piebilstot, ka Latvija kā JEF dalībvalsts pozitīvi raugās uz visiem papildu drošības pasākumiem un elementiem.

Lielbritānija sola papildu iespējas JEF valstīm

Lielbritānijas piedāvājumu apstiprināja Lielbritānijas Karaliskās flotes komandieris ģenerālis Gvins Dženkinss, pirmdien apmeklējot Somiju. Tur viņš tikās ar Somijas parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Heiki Auto.

“[Lielbritānijas] karaflotes komandieris ir uzsvēris Lielbritānijas stingro uzticību JEF sadarbībai, un caur to ir arī radītas šīs jaunās iespējas,” pēc tikšanās Somijas ziņu aģentūrai STT sacīja Auto. Savukārt Dženkinss apstiprināja: “Somija atradīsies zem kodollietussarga, un to garantēs zemūdenes, kas pašlaik patrulē Atlantijas okeānā.”

Novembrī plānots parakstīt vienošanos par jauna tipa kaujas spēku izveidošanu JEF ietvaros. Šai grupai būs karalaika aizsardzības plāni, un tiek gaidīts, ka tā Krievijas draudu gadījumā spēs nekavējoties iesaistīties karadarbībā.

JEF izveidoja pēc Krimas aneksijas

JEF ir desmit līdzīgi domājošu valstu — Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas — koalīcija. Tā apvieno augstas gatavības spēkus ātrai reaģēšanai uz krīzēm Tālajos Ziemeļos un Ziemeļeiropā.

Koalīcija tika izveidota 2014. gadā pēc Lielbritānijas iniciatīvas, reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas aneksiju. Somija un Zviedrija JEF pievienojās 2017. gadā, vēl pirms šo valstu uzņemšanas NATO. JEF tagad tiek uzskatīti par pirmās reaģēšanas spēkiem, kas papildina NATO.