Smaids ne vienmēr uzlabo noskaņojumu. Ja cilvēkam tas jāuztur atkārtoti un smaidīšana kļūst par pienākumu, īpaši saistībā ar finansiālu spiedienu, viņš var justies mazāk laimīgs un vairāk aizkaitināts, liecina jauns pētījums.

Psihologs Nikolass Kolss, Floridas Universitātes psiholoģijas profesors, gadiem ilgi pētīja pierādījumus, ka arī mākslīgs smaids var nedaudz uzlabot pašsajūtu. Tomēr šie secinājumi ne visai sakrita ar viņa paša pieredzi.

“Es kādreiz strādāju klientu apkalpošanā. Mani pat oficiāli aizrādīja par nespēju darbā visu laiku smaidīt kādā nenosauktā atrakciju parkā Floridā,” sacīja Kolss. Viņš norādīja, ka pētījumu rezultāti par smaida pozitīvo ietekmi bija pretrunā ar to, ko bija pieredzējis pats.

Šī pretruna mudināja Kolsu un viņa kolēģus pārbaudīt, kas notiek situācijā, kad cilvēkam smaidīt jācenšas atkārtoti, nevis tikai vienu reizi. Pētījuma rezultāti liecina par būtisku atšķirību: īss, apzināts smaids var sniegt nelielu emocionālu pacēlumu, bet atkārtota smaidīšana spiediena apstākļos var mazināt laimes sajūtu.

Eksperiments ar 1174 dalībniekiem

Kopā ar pētniekiem Annabelu Dangu un Žuau Fransisku Goešu Bragu Takajanaju Kolss izstrādāja eksperimentu, kas vairāk līdzinājās klientu apkalpošanas darbam. Pētījuma rezultāti 1. oktobrī publicēti žurnālā Journal of Experimental Social Psychology.

“Mēs mēģinājām laboratorijā izmantoto klasisko metodi papildināt ar elementiem, ko varētu sastapt reālajā pasaulē. Mēs dalībniekiem teicām, ka maksāsim mazāk, ja viņi nespēs veiksmīgi smaidīt,” skaidroja Kolss. Pētnieki arī kontrolēja reižu skaitu, jo klientu apkalpošanā katra saruna var nozīmēt vēl vienu izliktu smaidu.

Tiešsaistes eksperimentā sākotnēji piedalījās 1201 cilvēks, bet galīgajā analīzē iekļāva 1174 dalībnieku datus. Viņiem rādīja attēlus, kas bija paredzēti dažādu emociju izraisīšanai. Dažos attēlos bija pievilcīgi objekti, piemēram, kaķēni un ziedi, bet citos – satraucošas situācijas, tostarp zādzības un dzīvnieku ļaunprātīga izmantošana.

Dalībniekiem bija vai nu apzināti jāizveido smaids, vai arī jāļauj sejas izteiksmei veidoties dabiski. Atkarībā no grupas viņi šo uzdevumu veica vienu reizi vai atkārtoja 10 reizes.

Lai radītu spiediena elementu, pusei dalībnieku teica, ka par smaidīšanas norādījumu neievērošanu no 6 dolāru atlīdzības varētu atskaitīt 2 dolārus. Faktiski naudu nezaudēja neviens – visi saņēma pilnu summu. Pēc katra uzdevuma dalībnieki norādīja, cik laimīgi jūtas.

Atkārtots smaids mainīja emocionālo reakciju

Rezultāti parādīja, ka smaida ietekme bija atkarīga gan no tā, cik reižu dalībniekiem bija jāsmaida, gan no tā, vai viņi jutās spiesti to darīt.

Skatoties nepatīkamus attēlus, viens apzināts smaids noskaņojumu nedaudz uzlaboja. Šāds ieguvums bija vērojams arī tiem dalībniekiem, kuriem bija paziņots par iespējamu finansiālu sodu. Tomēr pozitīvā ietekme mazinājās, kad smaidīšana bija jāatkārto, un izzuda, ja atkārtotajai smaidīšanai tika pievienots drauds zaudēt daļu atlīdzības.

Vēl izteiktāks modelis parādījās, kad cilvēki skatījās patīkamus attēlus. Vienreizēja smaidīšana šādos apstākļos radīja maz papildu laimes, salīdzinot ar dabisku sejas reakciju. Savukārt tad, kad dalībniekiem bija jāsmaida atkārtoti vai viņi jutās spiesti to darīt, viņu laimes pašvērtējums kļuva zemāks nekā cilvēkiem, kuri reaģēja dabiski.

Turpmākā analīze atklāja arī citu negaidītu iznākumu. Patīkamu attēlu grupās piespiedu smaidīšana bija saistīta ar lielāku aizkaitinājumu un dusmām.

“Ja jūs tikai vienu reizi piespiežat sevi smaidīt un nav finansiāla soda, var redzēt laimes pieaugumu. Tātad tas, ko psihologi novēroja laboratorijā, ir pareizi. Taču, padarot situāciju līdzīgāku reālajai pasaulei – liekot smaidu atkārtot un draudot ar finansiālu sodu, ja tas netiek darīts pietiekami labi –, efekts pilnībā mainās,” sacīja Kolss.

Prasība darbā pastāvīgi izskatīties priecīgam

Pētījuma rezultāti var palīdzēt izskaidrot, kāpēc prasība visas darba dienas garumā izskatīties priecīgam dažkārt rada nevis pacēlumu, bet vilšanos un spriedzi.

Šis jautājums jau iepriekš izraisījis diskusijas darba vidē. Pēdējos gados plašu kritiku saņēma mazumtirgotāja Target politika, kas darbiniekiem paredzēja smaidīt, kad klienti pietuvojas noteiktam attālumam. Lai gan šīs prasības mērķis bija veicināt draudzīgu saskarsmi, Kolss uzskata, ka tā var traucēt cilvēkiem dabiski paust savas emocijas.

Problēma var skart ne tikai darbiniekus. Arī klienti var justies spiesti pozitīvi reaģēt uz laipnību, kas tiek uzspiesta, nevis izteikta spontāni. Pēc Kolsa teiktā, šādas prasības ierobežo abu mijiedarbībā iesaistīto pušu emocionālo brīvību.

Vai mazāka cenšanās būt laimīgam var palīdzēt?

Pēc gadiem, kas pavadīti, pētot, kā cilvēki var uzlabot emocionālo labsajūtu, Kolss sācis pievērsties plašākam jautājumam: varbūt tā vietā, lai nepārtraukti meklētu veidus, kā kļūt laimīgākiem, cilvēkiem vajadzētu vairāk novērtēt vienkāršu apmierinātību ar esošo.

Viņa pētījumi liecina, ka centieni mākslīgi radīt pozitīvas emocijas ne vienmēr sniedz gaidīto rezultātu. Dažkārt pārāk liela centība izskatīties laimīgam padara pašu pieredzi mazāk patīkamu.

“Kā sabiedrība mēs esam pārmērīgi uzsvēruši centienus panākt, lai justos laimīgāki, nekā jūtamies pašlaik, un daudz mazāk uzmanības pievērsuši vienkāršai apmierinātībai ar to, kas mums ir,” sacīja Kolss.