Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs un Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello publiskā sarunā apstiprinājuši, ka pašvaldība apsver pilsētas ielu sadalīšanu dažādās izmantošanas zonās. Vienā grupā būtu tranzīta ielas, pa kurām varētu pārvietoties arī citu apkaimju iedzīvotāji, bet otrā — dzīvojamo zonu ielas un celiņi, kas galvenokārt paredzēti cilvēkiem, kuri tur dzīvo.

Par šo ieceri amatpersonas runāja pēc tikšanās ar Grīziņkalna iedzīvotājiem. Sanāksme notika pēc tam, kad pašvaldības pārstāvji aptuveni divas stundas bija uzklausījuši iedzīvotāju iebildumus par satiksmes organizāciju apkaimē. Pasākumā piedalījās vismaz simts cilvēku, un diskusija izvērtās skaļa un konfliktējoša.

Strīds par Vārnu ielas slēgšanu

Neapmierinātību Grīziņkalnā izraisījusi Vārnu ielas aizbarikādēšana, kā arī citi satiksmes organizācijas pasākumi. Dažviet samazināta ielu un ietvju platība, uzstādīti puķupodi, ieviestas papildu ceļa zīmes un ierīkoti veloceliņi. Iedzīvotāji norāda, ka šādas izmaiņas apgrūtina ne tikai autobraucēju, bet arī velosipēdistu un gājēju pārvietošanos.

Vārnu ielas slēgšanas atbalstītāji uzskata, ka tādējādi apkaime kļuvusi mierīgāka un drošāka. Savukārt citi iedzīvotāji sanāksmē pauda, ka dzīve bez caurbraucošām automašīnām viņiem nav kļuvusi ērtāka. Lai nokļūtu Vārnu ielā vai no tās izbrauktu, nepieciešams izmantot līkumotus maršrutus pa citām ielām.

Satiksmes ierobežojumi ietekmējot arī cilvēkus, kuri uz apkaimi dodas darba, ģimenes vai saimniecisku iemeslu dēļ. Grīziņkalnā strādājošajiem jānonāk līdz darbavietām, bet uzņēmumiem jānodrošina preču piegādes veikaliem, ēdināšanas vietām un citiem objektiem. Tāpat apkaimes iedzīvotāji norādījuši uz nepieciešamību ar automašīnu nokļūt pie bērniem, vecākiem vai citiem tuviniekiem.

Pašvaldība skaidro ielu tīkla pārveidi

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš sanāksmes sākumā iepazīstināja klātesošos ar pārskatu par normatīvajiem aktiem un procedūrām, kas izmantotas satiksmes ierobežojumu ieviešanai Grīziņkalnā. Viņš norādīja, ka lēmumi pieņemti atbilstoši Rīgas domes noteiktajai kārtībai.

Kleinbergs, skaidrojot iespējamo ielu iedalījumu, uzsvēra nepieciešamību nošķirt tranzīta plūsmas no dzīvojamo teritoriju satiksmes. Vienlaikus viņš norādīja, ka nav satiksmes organizators, tādēļ uz atsevišķiem tehniskiem jautājumiem neatbildēja.

Šāda plāna īstenošana prasītu daudz plašāku ielu tīkla pārveidi, nekā iespējams panākt tikai ar ceļa zīmēm vai atsevišķiem satiksmes ierobežojumiem. Ja liela daļa transporta tiktu novirzīta uz noteiktām tranzīta ielām, būtu jāvērtē to caurlaides spēja, krustojumu pārbūve un satiksmes plūsmas savienojumi ar dzīvojamām teritorijām. Tikšanās laikā netika publiskots konkrēts šādas sistēmas ieviešanas plāns, termiņi vai izmaksas.

Grīziņkalna iedzīvotāju strīds atklāj plašāku konfliktu starp mērķi samazināt caurbraucošo transportu dzīvojamās apkaimēs un nepieciešamību saglabāt ērtu piekļuvi ielām cilvēkiem, kuri tur nedzīvo, bet uz tām dodas darba, ģimenes vai pakalpojumu dēļ. Līdz ar to jautājums par Rīgas ielu sadalīšanu dažādās kategorijās būs saistīts ne tikai ar satiksmes drošību, bet arī ar pašvaldības infrastruktūras iespējām un iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.