Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic obligāciju turētāju sapulce notiks otrdien, 15. septembrī, plkst. 15. Sākotnēji sapulci bija plānots rīkot 11. septembrī. Obligacionāri lems par starpfinansējuma nosacījumiem līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada procentu likmi.

airBaltic jau ir vienojusies ar atsevišķiem esošajiem obligacionāriem un trešo pušu finansējuma nodrošinātājiem par plānotā finansējuma nosacījumiem. Tomēr tā saņemšanai vēl nepieciešams obligāciju turētāju un akcionāru apstiprinājums, kā arī citu nosacījumu izpilde.

Finansējumu nodrošinātu jaunas augstākas prioritātes obligācijas

Starpfinansējumu paredzēts piesaistīt, emitējot jaunas obligācijas ar dzēšanas termiņu 2027. gada 26. februārī. Tām būtu augstāka prioritāte par daļu citu uzņēmuma saistību, un procentu likme būtu 25% gadā.

No aviokompānijas paziņojuma biržai izriet, ka plānots emitēt līdz aptuveni 257 miljoniem eiro jaunu augstākas prioritātes obligāciju. Finansējumu būtu gatavi nodrošināt Londonā bāzētā investīciju pārvaldības kompānija Polus Capital Management un Izraēlā reģistrētā investīciju sabiedrība Klirmark Capital 4.

Vienlaikus arī esošajiem obligāciju turētājiem, tostarp Latvijas valstij, būtu iespēja proporcionāli piedalīties jaunajā emisijā. airBaltic padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs uzsvēra, ka šāda dalība nav obligāta prasība, bet iespēja, kas pieejama atbilstoši katra obligacionāra īpašumā esošajam obligāciju apjomam.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pēc valdības ārkārtas sēdes sacīja, ka valdība pašlaik nav pieņēmusi lēmumu par iespējamu valsts līdzdalību airBaltic starpfinansējuma piesaistē. Ja šāds jautājums tiks izskatīts, tam būs nepieciešams atsevišķs Ministru kabineta lēmums.

Finansējuma apmērs palielināts par 32 miljoniem eiro

Martinovs norādīja, ka starpfinansējuma summa no biznesa plānā sākotnēji minētajiem 225 miljoniem eiro palielināta līdz 257 miljoniem eiro objektīvu iemeslu dēļ, taču sīkāk tos nekomentēja. Viņš arī sacīja, ka notikušās diskusijas un sarunas dod pamatotu cerību par pozitīvu obligacionāru lēmumu.

airBaltic iepriekš uzsvēra, ka plānotais starpfinansējums nav atkarīgs no Latvijas valsts finansiālas līdzdalības. Saeimā 25. augustā pieņemtais airBaltic finanšu stabilizācijas pasākumu likums paredzēja iespēju valstij, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem, iegādāties šā starpfinansējuma obligācijas līdz 30 miljonu eiro apmērā.

Aviokompānijas padomes apstiprinātais biznesa plāns ilgtermiņā paredz rekapitalizāciju, piesaistot vairāk nekā 225 miljonus eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonus eiro jauna pašu kapitāla veidā. Daļu no esošajām 2029. gada obligācijām plānots pārvērst kapitāldaļās, bet atlikušo daļu aizstāt ar jaunu parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.

Augustā obligāciju turētāji atbalstīja divu tuvāko procentu maksājumu kapitalizāciju, tos pieskaitot obligāciju pamatsummai, nevis izmaksājot naudā. Tāpat apstiprināts pagaidu atbrīvojums no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

2025. gadā airBaltic koncerna apgrozījums bija 779,344 miljoni eiro, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2024. gadā. Koncerna zaudējumi sasniedza 44,337 miljonus eiro, bet pārvadāto pasažieru skaits — 5,2 miljonus. Latvijas valstij patlaban pieder 88,37% airBaltic akciju, Vācijas aviokompānijai Lufthansa — 10%, uzņēmumam Aircraft Leasing 1 — 1,62%, bet citiem akcionāriem — 0,01%.