Igaunijas valdības kancelejas drošības koordinators Erki Tori televīzijas raidījumā “Pirmā studija” sacīja, ka pēdējā laikā uzņēmumi un citas ar valsts aizsardzību saistītas organizācijas vairākās Eiropas valstīs saskārušās ar uzbrukumiem. Viņš pieļāva, ka varētu iezīmēties noteikta tendence, un norādīja: Krievija šogad, iespējams, ir nolēmusi palielināt savu aktivitāšu tempu.

Pēc topošā Igaunijas aizsardzības spēku komandiera Martina Herema teiktā, sabiedrības izpratne par drošības draudiem valstī joprojām ir sadrumstalota. Viņš uzsvēra, ka Krievijas režīms un tā ambīcijas attiecībā uz Igauniju un Rietumiem ilgtermiņā nemainīsies, tāpēc valstij nevajadzētu atslābt pat tad, ja šobrīd nav redzami konvencionāli militāri draudi.

Augustā Tallinā aizdegās uzņēmumam “Milrem Robotics” piederoša ražotne, un izmeklētāji vērtē, vai notikušais varētu būt saistīts ar Krieviju. Tori uzsvēra, ka pagaidām ir pāragri izdarīt konkrētus secinājumus. Viņš minēja arī dedzināšanas uzbrukumu restorānam “Slava Ukraini” un sacīja, ka Krievija, visticamāk, mēģina raidīt Igaunijai signālu pārtraukt palīdzību Ukrainai.

Politiķis zaudē samaņu televīzijas tiešraidē

Igaunijas Reformu partijas ģenerālsekretāram un Rīgikogu deputātam Kristo Ennam Vagām kļuva slikti raidījuma “Pirmā studija” tiešraides laikā. 29 gadus vecais politiķis saļima aptuveni 15 minūtes pēc diskusijas par aizsardzības izdevumiem sākuma, un mediķi viņu nogādāja slimnīcā pārbaudēm. Pēc izmeklēšanas Vaga tika izrakstīts un tajā pašā naktī atgriezās mājās.

Vēlāk politiķis sociālajos tīklos paskaidroja, ka tiešraidē vairākkārt zaudējis samaņu. Viņš atklāja, ka iepriekšējā pavasarī viņam diagnosticēti sirds ritma traucējumi. Pēc ārstu skaidrotā, viņa organismā ir “elektriskās sistēmas kļūme”, kuras dēļ liela stresa laikā sirdsdarbība var strauji paātrināties vai uz brīdi apstāties. Pirms politiskās karjeras Vaga bija profesionāls riteņbraucējs, bet pirms diviem gadiem ar velosipēdu mēroja ceļu no Tallinas līdz Kijivai labdarības braucienā.

Igaunijā finansē cīņu pret finanšu krāpšanu

Igaunijas Starpresoru komisija desmit projektiem cīņai pret finanšu noziegumiem apstiprinājusi 13 miljonu eiro finansējumu. Aptuveni viens miljons eiro tiks novirzīts finanšu krāpšanas shēmu, tostarp telefonkrāpšanas, agrīnai atklāšanai un operatīvai izmeklēšanai.

Policijas un robežsardzes departaments ziņo, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos Igaunijā reģistrēts par 17% mazāk finanšu krāpšanas gadījumu. Samazinājumu veicinājusi iedzīvotāju informētība un liela mēroga krāpniecisku zvanu centru darbības pārtraukšana, tomēr krāpnieki turpina darboties no citām vietām. Vislielākos zaudējumus joprojām rada daudzpakāpju telefonkrāpšanas shēmas un investīciju krāpšana.

Papildu līdzekļi paredzēti arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, noziedzīgi iegūtu aktīvu izsekošanai un konfiskācijai, kā arī sarežģītu finanšu noziegumu izmeklēšanas uzlabošanai.

Lietuvā pieaug migrācija no Āzijas

Lietuvas Migrācijas departamenta dati liecina, ka 1. septembrī valstī bija vairāk nekā 80 000 Ukrainas pilsoņu ar derīgām uzturēšanās atļaujām. Viņu skaits mēneša laikā palielinājās no 79 469 līdz 80 312.

Savukārt Baltkrievijas pilsoņu skaits kopš 2024. gada sākuma sarucis no 62 200 līdz 47 900, bet Krievijas pilsoņu skaits samazinājies līdz 13 272. Vienlaikus pieaug darbaspēka migrācija no Āzijas. Uzbekistānas pilsoņu skaits sasniedza 12 617, Indijas pilsoņu skaits – 9441, Tadžikistānas – 7473, bet Pakistānas – 3412. Filipīnu pilsoņu kopiena kopš 2024. gada sākuma pieaugusi no 487 līdz 5612 cilvēkiem.

Lietuvas politiskajā dienaskārtībā nonākusi arī elektroenerģijas sadales tīkla operatora ESO vadītāja Renalda Radvilas atkāpšanās. Bijusī premjerministre Ingrīda Šimonīte kritizēja amatpersonu reakciju pēc augustā pieredzētās vētras, norādot, ka vispirms būtu bijis jānoskaidro elektroapgādes atjaunošanas problēmu patiesie cēloņi, nevis nekavējoties jāuzņemas politiskā nostāja par uzņēmuma un tā vadītāja vainu.