Uztura bagātinātāji un augu izcelsmes preparāti arvien biežāk tiek reklamēti kā saudzīgākas un dabiskākas alternatīvas antidepresantiem. Tie var būt arī lētāki un vieglāk pieejami, taču jautājums par to faktisko iedarbību depresijas simptomu mazināšanā joprojām nav viennozīmīgi atbildēts.

Jaunā tīkla metaanalīzē pētnieki apkopoja 163 randomizētus kontrolētus pētījumus, kuros piedalījās 15 757 pieaugušie ar diagnosticētu smagu depresiju. Kopumā tika vērtēti 137 uzturvielu jeb nutraceitiskie un augu izcelsmes jeb fitoceitiskie preparāti.

Pētījumos šos līdzekļus salīdzināja ar placebo vai standarta antidepresantu terapiju, vērtējot depresijas simptomu izmaiņas, atbildes reakciju uz ārstēšanu un to, vai dalībnieki pārtrauca lietot konkrēto līdzekli. Pētnieki papildus meklēja arī faktorus, kas varētu padarīt rezultātus maldinošus.

Trīs preparāti izcēlās, taču pierādījumi nav pārliecinoši

Sākotnēji vairāki preparāti šķita pārāki par placebo, dažkārt ar ļoti lielu atšķirību. Tomēr, izslēdzot pētījumus ar augstāku sistemātiskas kļūdas risku, izteiktus noviržu gadījumus un citas metodoloģiskas problēmas, pārliecinošāku signālu saglabāja tikai daži līdzekļi.

Starp daudzsološākajiem bija EPA — omega-3 taukskābe. Tās izvērtēšanā tika iekļauti 20 pētījumi ar 8483 dalībniekiem, tādēļ EPA bija viens no labāk izpētītajiem preparātiem analīzē. Depresijas simptomu samazināšanās salīdzinājumā ar placebo tika novērota arī D3 vitamīnam un konkrētam asinszāles ekstraktam ZE117.

Tomēr D3 vitamīna rezultāti balstījās tikai uz trim pētījumiem ar 344 dalībniekiem, bet ZE117 — uz trim pētījumiem ar 207 dalībniekiem. Tas nozīmē, ka šie preparāti var būt efektīvi, taču pašlaik nav pietiekami daudz datu, lai to droši apstiprinātu vai atkārtotu citās populācijās.

Pētnieki arī konstatēja, ka jo lielāks bija pētījumā ziņotais ieguvums, jo zemāka parasti bija pētījuma kvalitāte. EPA, D3 vitamīna un ZE117 efekti rūpīgāk atlasītajā analīzē bija lielāki, nekā parasti sagaidāms augstas kvalitātes, dubultaklā, placebo kontrolētā depresijas ārstēšanas pētījumā. Tāpēc autori tos raksturoja kā neparasti lielus un nereālistiskus. Tas pats par sevi nenozīmē, ka preparāti nedarbojas, bet gan to, ka esošo rezultātu uzticamību ierobežo pētījumu dizains.

Citi signāli un drošības jautājumi

Analīzē tika atrasti arī citi interesanti signāli. Daži asinszāles ekstrakti, tostarp ZE117 un WS5570, bija saistīti ar augstāku depresijas simptomu remisijas biežumu nekā placebo. Safrānam tika novērots lielāks efekts, bet kurkumīnam — vidēja lieluma trauksmes simptomu samazinājums, kas saistīti ar depresiju. Taču arī šie rezultāti balstījās uz salīdzinoši nelielu pētījumu skaitu.

Pētnieki norāda, ka safrāna iespējamajai iedarbībai ir bioloģiski ticams mehānisms: tas var palielināt smadzeņu izcelsmes neirotrofiskā faktora jeb BDNF izpausmi un veicināt sinaptisko plastiskumu, kas depresijas un trauksmes gadījumā mēdz būt traucēts.

Drošība pētījumos izvērtēta nepilnīgi. Neviena nutraceitisko vai fitoceitisko līdzekļu klase nebija būtiski sliktāk panesama par placebo, lai gan citikolīns — bagātinātājs, ko parasti lieto smadzeņu darbības veicināšanai, — bija saistīts ar biežāku dalībnieku izstāšanos. Daudzos sākotnējos pētījumos tomēr trūka informācijas par ilgtermiņa drošību un iespējamu pašnāvnieciskas uzvedības risku.

Pēc pierādījumu filtrēšanas autori secināja, ka turpmākos, stingrāk veidotos pētījumos visvairāk vērts pārbaudīt EPA, D3 vitamīnu un noteiktus asinszāles ekstraktus. Viņi uzsver, ka tie ir tikai potenciāli kandidāti, nevis pierādīta depresijas ārstēšana. Pētījums publicēts žurnālā Molecular Psychiatry.