Kaķi mājās bieži pārvietojas pēc saviem noteikumiem — uzlec uz galdiem, dīvāniem, palodzēm un citām vietām, kur cilvēks tos ne vienmēr gaida. Tieši tādēļ Kaedens Henrijs, tolaik mājmācībā izglītots sestās klases skolēns, savam zinātnes projektam izvēlējās ļoti praktisku un mazliet provokatīvu jautājumu: vai kaķa dibens pieskaras visām mājokļa virsmām?
Pētījumu viņš veica pirms četriem gadiem, cenšoties jautājumu pārbaudīt nevis ar pieņēmumiem, bet redzamiem pierādījumiem. Eksperimenta nosaukums bija tiešs — par to, vai kaķa dibens nonāk saskarē ar visām mājas virsmām.
Lai fiksētu iespējamo pieskārienu, kaķiem uz šīs ķermeņa daļas uzklāja netoksisku lūpu krāsu. Pēc tam apmācītajiem dzīvniekiem lika apsēsties uz dažādām virsmām, lai redzētu, vai un kur paliek krāsas nospiedumi.
Salīdzināja gan virsmas, gan apmatojuma garumu
Projektā netika aprobežots ar vienu materiālu. Tika izmēģinātas gan cietas, gan mīkstas virsmas, jo kontakts ar tām var atšķirties. Piemēram, gluda cieta virsma un mīksts, polsterēts audums kaķa ķermeni balsta atšķirīgi, tādēļ arī nospiedumu iespējamība var būt citāda.
Henrijs ņēma vērā arī kaķu apmatojuma garumu. Eksperimentā piedalījās gan īsspalvaini, gan vidēji garspalvaini un garspalvaini kaķi. Šāds salīdzinājums ļāva pārbaudīt, vai apmatojums var ietekmēt to, cik tieši dzīvnieka ķermenis saskaras ar virsmu.
Skolēna interese par kaķu uzvedību nebija nejauša. Viņa mātei Kerijai Haidai ir doktora grāds dzīvnieku uzvedībā, īpaši pievēršoties kaķu uzvedībai. Tas ģimenei deva zināšanas un pieredzi, kas noderēja, organizējot eksperimentu ar kaķiem.
Šis projekts parāda, ka zinātnisku pieeju var izmantot arī ikdienišķiem jautājumiem, kurus mājdzīvnieku saimnieki parasti apspriež jokojot. Vienlaikus eksperiments atgādina: kaķiem pieejamās mājas virsmas un regulāra to tīrīšana ir jautājums, ko katrs saimnieks risina atbilstoši saviem higiēnas paradumiem.
Dzīvesstils
Zinātne
Dzīvesstils
Dzīvesstils