Ķīnā veikts pētījums liecina, ka jūrā izvietotas vēja turbīnas var radīt traucējumus piekrastes radaru sistēmām. Pētnieki secinājuši, ka šādi traucējumi var veidot zonas, kurās radars objektus neredz, tādējādi apgrūtinot iespējamu draudu, tostarp kuģu, pamanīšanu.

Aptuveni 3 jūdžu jeb 5 kilometru attālumā efektīvais radara pārklājums var samazināties pat par 6,9%. Vienlaikus “aklās zonas” var palielināties aptuveni par 14,9%.

Kāpēc piekrastes radari ir nozīmīgi

Šāds efekts var būt būtiska problēma, jo piekrastes radarus parasti izmanto, lai redzētu un izsekotu kuģus piekrastes tuvumā — īpaši vietās, kur ir intensīva satiksme vai slikta redzamība. Šīs sistēmas tiek izmantotas gan militārās satiksmes, gan, iespējams, vēl svarīgāk, civilās kuģniecības uzraudzībai.

Civilajai kuģniecībai radari palīdz nodrošināt drošu kuģu pārvietošanos pa kuģošanas ceļiem, kā arī iebraukšanu ostās un izbraukšanu no tām. Tie palīdz novērst sadursmes un atbalsta, piemēram, meklēšanas un glābšanas operācijas. Radari ir īpaši noderīgi naktī, miglā vai situācijās, kad citi izsekošanas dati nav pieejami vai nav uzticami.

Šādas sistēmas ļauj iestādēm arī uzraudzīt nelegālu zveju, kontrabandu, neatpazītus mazus peldlīdzekļus, naftas noplūdes un kuģus, kuru rīcība šķiet neparasta. Militārie piekrastes novērošanas radari veic līdzīgu izsekošanas darbu, taču tiem ir izteiktāka aizsardzības un drošības funkcija.

“Vēja turbīna pati par sevi ir milzīgs metāla objekts, tāpēc tā neizbēgami traucēs radara signāliem,” laikrakstam South China Morning Post sacīja kāds nenosaukts militārais eksperts.

Ne tikai radara signāla aizsegšana

Pētījums, kas pagājušajā mēnesī publicēts recenzētajā Ķīnas žurnālā Radio Engineering, liecina, ka problēma nav vienkārši skaidrojama ar turbīnām kā savdabīgu sienu, kas bloķē radara signālu.

Traucējumus rada vairāku parādību kombinācija: ēnošana jeb radara signāla ceļa fiziska aizsegšana, nevēlami atstarojumi jeb “clutter”, daudzkārtēji signāla atstarojumi un rotējoši turbīnu spārni, kas padara radara attēlu grūtāk interpretējamu.

Pētnieki konstatēja arī tā dēvēto “spokošanos” (ghosting). Tā rodas, kad radara enerģija atstarojas starp kuģiem, turbīnu konstrukcijām un jūras virsmu. Signālam atgriežoties uztvērējā, objekts var tikt attēlots nepareizā vietā vai arī var parādīties šķietami atstaroti signāli, kas neatbilst nevienam reālam objektam.

Turbīnu rotējošie spārni var radīt arī Doplera signālus, kas apgrūtina atšķiršanu starp nekustīgu infrastruktūru un kustīgiem objektiem. Pētījuma autori norāda, ka šis secinājums pats par sevi nav pilnīgi jauns.

Valstis traucējumus mēģina mazināt jau gadiem

Līdzīgu problēmu ir pamanījušas arī citas valstis un jau vairākus gadus mēģina novērst vēja turbīnu ietekmi uz radariem. “Ārvalstis ir saskārušās ar to pašu problēmu,” sacīja militārais eksperts.

Pēc viņa teiktā, tādas valstis kā ASV un Apvienotā Karaliste par šo jautājumu zina aptuveni kopš 2004. gada. Lai mazinātu ietekmi, tiek izmantota, piemēram, pārdomāta radaru izvietošana un kuģošanas aizlieguma zonu noteikšana.

Citi iespējamie risinājumi ir uzlabota signālu apstrāde, papildu jeb “infill” radari, optimizēts turbīnu izvietojums un, iespējams, izmaiņas pašu turbīnu vai to spārnu konstrukcijā. Tomēr lieli jūras vēja parki neizbēgami padara elektromagnētisko vidi sarežģītāku.

Pieaugošs izaicinājums jūras navigācijai

Jaunā pētījuma nozīmi īpaši palielina tā saistība ar jūras navigāciju. Jūras vēja parkiem kļūstot arvien lielākiem un blīvāk izvietotiem, jautājums vairs neattiecas tikai uz ierasto diskusiju par militārajiem un gaisa satiksmes radariem.

Arvien būtiskāk kļūst noskaidrot, vai piekrastes kuģu izsekošanas sistēmas spēj uzticami pamanīt mazus peldlīdzekļus, kas pārvietojas starp vēja turbīnām.