Dzimumu aizspriedumi darba vidē var izpausties arī cilvēku attiecībās ar mākslīgā intelekta sistēmām, secinājuši Limerikas Universitātes Īrijā pētnieki. Pētījumā dalībnieki sievišķi uztvertam MI aģentam par tāda paša darba veikšanu samaksāja mazāk nekā vīrišķi uztvertam aģentam.

Pētījums publicēts žurnālā Proceedings of the ACM on Human-Computer Interaction, un tā rezultāti tiks prezentēti gaidāmajā konferencē. Eksperimentā piedalījās 189 cilvēki, kuri virtuālās realitātes birojā veica ar darbu saistītus uzdevumus kopā ar dažādiem MI palīgiem.

Lai eksperimenta situāciju padarītu tuvāku reālai darba videi, dalībniekiem tika piešķirta īsta nauda, ko viņi varēja sadalīt starp sevi un MI palīgu. Rezultāts bija izteikts: vīrišķais MI aģents Johans par darbu saņēma lielāku atlīdzību nekā sievišķais aģents Johanna.

Kopumā Johanna saņēma par 10,25% mazāku atlīdzību, lai gan abi aģenti veica vienādu darbu. Turklāt pētījuma dalībnieki sievišķo aģentu uztvēra kā mazāk līdzīgu cilvēkam nekā viņa vīrišķo ekvivalentu.

“Mūsu atklājumos pārsteidzošākais ir tas, ka tehnoloģija, kas bija šo MI aģentu pamatā, bija pilnīgi vienāda, tomēr cilvēki pret tiem neizturējās vienādi,” par pētījumu teica tā līdzautore Mērija Hausfelde, Limerikas Universitātes Kemija Biznesa skolas docente.

Viņa norādīja, ka MI bieži tiek uzskatīts par neitrālu, taču veids, kā šādas sistēmas tiek izstrādātas un pasniegtas, var aktivizēt tos pašus pieņēmumus un aizspriedumus, kas pastāv cilvēku savstarpējā saskarsmē. Pētnieki uzsvēra, ka nevajadzētu netīši pārnest jau pastāvošu nevienlīdzību uz jaunu tehnoloģisko vidi.

MI aģenta izskats mainīja uzticēšanos un atlīdzību

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā MI sistēmas pasniegšanas vai “iemiesošanas” veids ietekmē cilvēku uztveri un mijiedarbību ar to. Pētnieki norādīja, ka šādi rīki arvien biežāk tiek pozicionēti kā “digitālie kolēģi”.

Virtuālajā birojā tika pārbaudītas trīs MI reprezentācijas. Vienā gadījumā dalībnieki sazinājās ar tradicionālu tērzēšanas robotu, otrā — ar galda robotu bez sejas un kustībām, bet trešajā — ar vīrišķu vai sievišķu cilvēkveidīgu avatāru, kas virtuālajā vidē atradās blakus dalībniekam.

Kopumā cilvēkveidīgie palīgi izpelnījās lielāku uzticēšanos nekā tradicionālie tērzēšanas roboti un galda roboti. Atbilstoši tam dalībnieki cilvēkveidīgajiem aģentiem piešķīra vairāk naudas un lielāku atzinību par ieguldījumu darba veikšanā.

Vienlaikus dalībnieki noliedza, ka viņu rīcību būtu ietekmējis MI aģentu cilvēkveidīgais izskats. Intervijās daudzi apgalvoja, ka dod priekšroku palīgiem, kas nav līdzīgi cilvēkiem, un ka MI aģenta dzimumam neesot nozīmes.

Pētnieki aicina rūpīgāk izvērtēt MI noformējumu

Hausfelde uzskata, ka turpmāk jābūt daudz uzmanīgākiem attiecībā uz to, kā MI aģenti tiek pasniegti lietotājiem. Viņas ieskatā aģenta izskatu vai veidu, kā tas ir iemiesots virtuālajā vidē, nevajadzētu uzskatīt tikai par estētisku izvēli.

“Šādas izvēles var ietekmēt to, cik ļoti cilvēki uzticas MI, kā viņi vērtē tā ieguldījumu un pat to, cik lielu finansiālu atlīdzību viņi tam piešķir,” viņa sacīja.