Gandrīz 95% populāro TikTok video par korejiešu ādas kopšanu un “stikla ādu” ietvēra vismaz vienu potenciāli maldinošu apgalvojumu. Vienlaikus video lielākoties trūka pat pamata informācijas par iespējamiem riskiem, liecina pētījums, kura rezultāti prezentēti Eiropas Dermatoloģijas un veneroloģijas akadēmijas (EADV) kongresā 2026. gadā.

“Stikla āda” ir sociālajos tīklos plaši lietots apzīmējums skaidrai, gludai un intensīvi mitrinātai ādai. Korejiešu ādas kopšana un šī izskata sasniegšana kļuvusi par globālu sociālo tīklu fenomenu, īpaši TikTok, kur atsevišķas kopšanas rutīnas var sasniegt miljoniem lietotāju. Tomēr šāda satura dermatoloģiskā precizitāte un drošums līdz šim nebija plaši izvērtēts.

TikTok video trūka drošības brīdinājumu

Vienā no pirmajiem šāda veida pētījumiem pētnieki 2026. gada maijā analizēja video par populārām korejiešu ādas kopšanas un “stikla ādas” rutīnām. Lai mazinātu algoritma ietekmi, tika izmantots neitrāls konts bez iepriekšējas mijiedarbības vēstures. Pētnieki pārbaudīja populārākos video pēc pieciem ar korejiešu ādas kopšanu saistītiem meklēšanas vārdiem. Pēc neatbilstošā satura izslēgšanas tika izvērtēti 38 video, analizējot tajos ietvertos dermatoloģiskos apgalvojumus, drošības informāciju, kvalitāti un uzticamību, izmantojot Global Quality Scale un pārveidoto DISCERN skalu.

Vismaz vienu maldinošu apgalvojumu ietvēra gandrīz 95% video. 84% video netika ņemtas vērā atšķirības starp ādas tipiem, 45% tika popularizētas pārmērīgas aktīvo sastāvdaļu kombinācijas bez pienācīgiem drošības norādījumiem, bet 32% tika solīti tūlītēji rezultāti.

“Visvairāk mūs pārsteidza tas, cik konsekventi trūka pamata informācijas par drošību,” norādīja pētījuma galvenā autore Maria Lúcia Paysano. No 38 video tikai vienā bija pieminēts kairinājuma risks, divos tika runāts par aizsardzību pret sauli, bet kontaktdermatīta risks netika pieminēts nevienā video. Nevienā video arī netika ieteikts konsultēties ar dermatologu.

Visi analizētie video tika klasificēti kā neuzticami vai mazāk uzticami, un neviens no tiem nesaturēja ārēju avotu vai atsauci. Gandrīz 82% video bija veidojuši cilvēki bez ārsta izglītības, 11% — skaistumkopšanas zīmoli, bet 8% — citi skaistumkopšanas satura veidotāji. Nevienu video nebija izveidojis dermatologs.

“Mūsu rezultāti parāda skaidru plaisu starp šī satura popularitāti un sniegtās informācijas kvalitāti,” sacīja Paysano. Viņa piebilda, ka šo rutīnu ievērošana bez individuālas konsultācijas var veicināt kairinājumu, pārmērīgu eksfoliāciju, aknes saasināšanos vai ādas aizsargbarjeras bojājumus, īpaši tad, ja vienlaikus tiek kombinētas vairākas aktīvās sastāvdaļas.

Sociālo tīklu ieteikumiem sekoja ādas problēmas

Vīrusu ādas kopšanas tendenču iespējamās sekas atklātas arī atsevišķā novērojumu pētījumā, kas tika prezentēts EADV kongresā. Tajā piedalījās 94 pacienti, kuriem pēc sociālajos tīklos popularizētu kosmētikas vai dermatoloģisko produktu lietošanas radās jauna ādas saslimšana vai saasinājās jau esoša problēma.

Visbiežāk problēmas bija saistītas ar ķīmiskajiem eksfoliantiem, kuru sastāvā ir alfa hidroksiskābes (AHA) vai beta hidroksiskābes (BHA) — tie tika minēti 34% gadījumu. Tiem sekoja bezrecepšu retinoīdi (27%), C vitamīna serumi (14%) un produkti ar niacinamīdu (11%).

Gandrīz puse jeb 48% pacientu bija ieviesuši pilnu ādas kopšanas rutīnu, tieši iedvesmojoties no sociālo tīklu satura. Savukārt 63% vienlaikus lietoja vairāk nekā trīs aktīvās ādas kopšanas sastāvdaļas.

“Īpaši pārsteidzošs bija ne tikai šo produktu popularitātes mērogs, bet arī veids, kā tie tika lietoti,” komentēja pētījuma galvenā autore Ouissal Hormi. Daudzi pacienti atkārtoja sarežģītas ādas kopšanas rutīnas ar vairākām aktīvajām sastāvdaļām vienlaikus, bieži balstoties uz nemedicīnisku ietekmētāju ieteikumiem.

Pacientiem novērotās reakcijas bija kairinošs kontaktdermatīts (42%), aknes parādīšanās vai būtiska saasināšanās (28%), rozācijas uzliesmojumi vai rozācijai līdzīgs dermatīts (12%), pēciekaisuma hiperpigmentācija (11%) un virspusēji ķīmiski apdegumi (7%).

“Vairāku aktīvo sastāvdaļu kombinēšana var pārmērīgi noslogot ādas aizsargbarjeru, jo dažām no tām ir līdzīga kairinoša iedarbība,” sacīja Hormi. “Mūsu vēstījums ir vienkāršs: vārds ‘vīrusu’ pats par sevi nenozīmē, ka saturs ir drošs, pārbaudīts vai piemērots ikvienam.”

Korejiešu ādas kopšana pati par sevi nav problēma

Pētnieki uzsvēra, ka pati korejiešu ādas kopšana nav problēma. Bažas rada tas, ka tādi pamatprincipi kā saudzīga attīrīšana, mitrināšana un ādas aizsargbarjeras kopšana sociālajos tīklos var tikt pārvērsti vīrusu izplatītās, visiem vienādi piemērotās rutīnās, kurām trūkst atbilstošas drošības informācijas.

“Patērētājiem jābūt piesardzīgiem pret saturu, kurā tiek solīti tūlītēji vai universāli rezultāti,” piebilda Paysano. Cilvēkiem, kuriem jau ir ādas slimība, pēc jaunas rutīnas sākšanas rodas kairinājums vai nav pārliecības par tās piemērotību, vajadzētu konsultēties ar dermatologu.

Pēc pētnieku teiktā, arī dermatologiem ir svarīga loma šajās diskusijās. Tā vietā, lai sociālo tīklu tendences noraidītu, speciālisti var tajās iesaistīties un palīdzēt padarīt uz pierādījumiem balstītu informāciju par ādas kopšanu precīzu, pieejamu un saistošu.