Pētījumā pētnieki ar funkcionālās magnētiskās rezonanses izmeklējumu (fMRI) kartēja, kā smadzenes reaģē uz mūziku, kurai cilvēkam ir personiska nozīme. Tika salīdzināti cilvēki ar Alcheimera slimību, cilvēki ar frontotemporālo demenci un veseli dalībnieki.

Mūzika var izraisīt spēcīgas emocijas un atmiņas — kāds skaņdarbs var uzreiz atsaukt prātā noteiktu dzīves posmu, radīt zosādu vai rosināt kustēties. Lai gan demence ietekmē smadzenes, jaunais pētījums liecina, ka cilvēkam svarīga mūzika joprojām var izraisīt skaidru smadzeņu reakciju.

Demence ir vispārīgs apzīmējums vairākiem smadzeņu darbības traucējumiem, kuros smadzeņu šūnas tiek bojātas un iet bojā. Pie šiem traucējumiem pieder Alcheimera slimība un frontotemporālā demence. Tās rezultātā var pasliktināties dažādas smadzeņu funkcijas. Tā kā pašlaik demenci izārstēt nav iespējams, pētniekiem ir svarīgi labāk izprast gan smadzenēs notiekošās pārmaiņas, gan funkcijas, kas var saglabāties samērā neskartas.

Pētījums publicēts žurnālā Brain Communications.

Kā tika pārbaudīta reakcija uz mūziku

Lai noskaidrotu, kas smadzenēs notiek mūzikas klausīšanās laikā, dalībnieki izvēlējās sev personiski nozīmīgus skaņdarbus. Pētnieki pēc tam salīdzināja smadzeņu reakciju uz šo iecienīto mūziku ar reakciju uz neitrālu mūziku.

Pētījumā izmantotā pieeja bija nozīmīga arī tāpēc, ka iepriekšējie pētījumi norādīja uz atšķirībām mūzikas apstrādē. Cilvēkiem ar FTD tā var būt traucēta, savukārt Alcheimera slimības gadījumā tā varētu būt saglabāta labāk. Līdz šim nebija skaidrs, vai smadzenes uz mūziku atšķirīgi reaģē arī šo divu demences veidu gadījumā.

“Tā nav vienkārši mūzika — tā ir jūsu mūzika,” sacīja Alcheimera centra Amsterdamā pētnieks Jochum van 't Hooft. “Mēs galvenokārt vēlējāmies izmantot mūziku, kas liek domāt: tas man patiešām kaut ko nozīmē. Man patīk doma, ka cilvēks var gulēt skenerī un patiesi baudīt mūziku.”

Pēc pētnieka teiktā, personiskā saikne ir būtiska, jo mūzika ir cieši saistīta ar emocijām un atmiņām. Tomēr mūzikas atskaņošana cilvēkam, kurš atrodas MRI skenerī, rada tehnisku problēmu.

“MRI skeneris rada lielu troksni, bet mūzikas pamatā ir skaņa un laika izjūta,” skaidroja Nīderlandes Neirozinātnes institūta pētniece Wietske van der Zwaag. Tāpēc komanda izstrādāja īpašu protokolu: skeneris īslaicīgi ieguva smadzeņu attēlu, pēc tam sekoja īsa pauze, kurā tika atskaņota mūzika. Mainot skenēšanu un klausīšanos noteiktā ritmā, pētnieki varēja kartēt smadzeņu reakciju uz dažādiem mūzikas veidiem.

Atšķirības starp Alcheimera slimību un FTD

Rezultāti parādīja, ka iecienītā mūzika izraisīja lielāku smadzeņu aktivitāti nekā neitrāla mūzika. Tas bija novērojams ne tikai veseliem dalībniekiem, bet arī cilvēkiem ar Alcheimera slimību un FTD.

Vienlaikus pētnieki konstatēja atšķirības starp abām demences formām. Cilvēkiem ar FTD bija mazāka aktivitāte papildu motorajā zonā jeb SMA — smadzeņu reģionā, kas saistīts ar kustībām, kā arī atsevišķiem mūzikas apstrādes un atmiņas aspektiem. Savukārt cilvēkiem ar Alcheimera slimību smadzeņu reakcija bija līdzīgāka veselo dalībnieku reakcijai.

Pašlaik demenci nevar izārstēt, taču nefarmakoloģiskas pieejas, piemēram, mūzikas terapija, var palīdzēt uzlabot pašsajūtu vai mazināt atsevišķus simptomus. To efektivitāte var atšķirties atkarībā no demences veida. Jaunā pētījuma rezultāti var palīdzēt labāk izprast mūzikas terapijas nozīmi, tomēr vajadzīgi turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, kāpēc dažiem cilvēkiem ar demenci mūzika izraisa skaidru smadzeņu reakciju, bet citiem tā ir vājāka vai nav konstatējama.

Šo atšķirību izpratne nākotnē varētu palīdzēt skaidrot, kāpēc uz mūziku balstītas intervences dažiem cilvēkiem darbojas labāk nekā citiem. Tas varētu būt nozīmīgi gan cilvēkiem ar demenci, gan viņu aprūpētājiem, īpaši gadījumos, kad mūzikas terapija nedod cerēto rezultātu.

Pētījums uzsver, cik svarīga ir mūzikas personiskā nozīme. Pat tad, kad demence ietekmē smadzenes, mūzika, kas cilvēkam patiešām pieder un ir nozīmīga, joprojām var izraisīt skaidru smadzeņu reakciju.

“Svarīga nav jebkāda mūzika, bet gan mūzika, kas pieder konkrētajam cilvēkam.”

Jochum J. van 't Hooft un līdzautoru pētījums “Music processing in behavioural variant frontotemporal dementia and Alzheimer's disease: a functional MRI study” publicēts žurnālā Brain Communications 2026. gadā. DOI: 10.1093/braincomms/fcag196.