Pētījumā, kas publicēts International Journal of Epidemiology, analizēti Somijas iedzīvotāju dati par vairāk nekā 500 000 pirmdzimto bērnu, kas dzimuši no 1996. līdz 2020. gadam. Pētnieki vērtēja bērnu dzimšanas iznākumus četrās māšu grupās, īpašu uzmanību pievēršot medicīniski asistētai reprodukcijai (MAR), tostarp in vitro apaugļošanai jeb IVF.

Vidēji MAR tika izmantota 7,8% grūtniecību. No šīm grūtniecībām 5,4% bija iestājušās laikā, kad māte bija vientuļa. Šis īpatsvars pētījuma periodā būtiski pieauga — no 2,2% 1996.–2000. gadā līdz 10,2% 2016.–2020. gadā.

Salīdzināti četru grupu bērnu dzimšanas rādītāji

Pētījumā aplūkoti vairāki dzimšanas iznākumi, tostarp mazs dzimšanas svars — mazāk nekā 2,5 kilogrami — un priekšlaicīgas dzemdības, kas definētas kā dzemdības pirms 37. grūtniecības nedēļas. No visiem pētījumā iekļautajiem bērniem 0,4% bija vientuļo sieviešu, kuras izmantojušas MAR, bērni; 6,9% bija vientuļo sieviešu dabiski ieņemtie bērni; 85,3% — partnerattiecībās esošu sieviešu dabiski ieņemtie bērni; bet 7,4% — partnerattiecībās esošu sieviešu bērni, kas ieņemti ar MAR palīdzību.

Ja māšu atšķirības netika ņemtas vērā, vientuļo māšu, kuras par mātes kļuva pēc savas izvēles, bērniem vidēji bija nedaudz sliktāki dzimšanas rādītāji. Tomēr pēc tam, kad analīzē ņēma vērā mātes vecumu, ienākumus, izglītību un to, vai bērns bija daudzkārtējas grūtniecības rezultāts, šie rādītāji lielākoties kļuva līdzīgi partnerattiecībās esošu māšu bērnu rādītājiem, ja bērni bija ieņemti bez MAR.

Daudzkārtēja grūtniecība MAR gadījumā ir biežāka un pati par sevi ir cieši saistīta ar sliktākiem dzimšanas iznākumiem. Pētnieki norādīja, ka, ņemot vērā šo faktoru, atšķirības starp vientuļo māšu pēc izvēles un partnerattiecībās esošu māšu dabiski ieņemtajiem bērniem būtiski samazinājās.

Nozīme ir arī auglības problēmu neesamībai

Pētījuma līdzautore, profesore Alise Goisisa no UCL Sociālo pētījumu institūta, norādīja, ka vientuļās mātes pēc izvēles parasti ir vecākas par citām mātēm un ieņemšanas un grūtniecības laikā var piedzīvot lielāku stresu. Vienlaikus viņām biežāk ir augstāks izglītības un ienākumu līmenis, kā arī izteikta vēlme kļūt par mātēm — faktori, kas cieši saistīti ar labvēlīgākiem dzimšanas iznākumiem.

Goisisa uzsvēra, ka partnerattiecībās esošas sievietes IVF bieži izmanto grūtību ieņemt bērnu dēļ, savukārt vientuļajām mātēm pēc izvēles pamatā ir daudz mazāka iespēja saskarties ar neauglības problēmām. Neauglība pati par sevi ir zināms nelabvēlīgu dzimšanas iznākumu riska faktors, un šī atšķirība var daļēji izskaidrot pētījumā novērotos rezultātus.

UCL Sociālo pētījumu institūta pētnieku iepriekšējie darbi liecina, ka līdzīgi dzimšanas rādītāji ir arī citām grupām, kas izmanto MAR bez neauglības problēmām, piemēram, lesbiešu pāriem. Šo grupu bērnu dzimšanas iznākumi esot līdzīgi to cilvēku bērnu rādītājiem, kuri ieņemti bez medicīniskas iejaukšanās.

Vientuļās mātes pēc izvēles veido atšķirīgu grupu

Pētījuma atbilstošā autore Alina Peliha no UCL Sociālo pētījumu institūta sacīja, ka kopš pirmā IVF bērna piedzimšanas 1978. gadā ar asistētās reprodukcijas metodēm visā pasaulē ieņemti vairāk nekā 10 miljoni bērnu. Tā kā arvien vairāk sieviešu izvēlas kļūt par mātēm bez partnera un asistētā reprodukcija kļūst pieejamāka, vientuļo māšu pēc izvēles skaits turpina pieaugt.

“Tomēr mēs pārsteidzoši maz zinām par viņu bērnu veselību un attīstību,” sacīja Peliha.

Viņa norādīja, ka vientuļajām mātēm pēc izvēles bieži ir spēcīga vēlme kļūt par mātēm, pietiekami finanšu resursi un plaši atbalsta tīkli. Tāpēc, lai gan daudzas topošās mātes izmanto MAR un daudzas sievietes kļūst par mātēm bez partnera, šo pieredzi nevajadzētu vispārināt uz visām šīm grupām.

“Mūsu secinājumi liecina, ka, lai gan vientuļajām mātēm pēc izvēles ir dažas kopīgas iezīmes ar citiem vecākiem, viņas jāuztver kā unikāla un atšķirīga grupa,” sacīja Peliha.

Pētnieki norādīja, ka, cilvēkiem atliekot ne tikai bērnu radīšanu, bet arī partnerattiecību veidošanu, vientuļā māte pēc izvēles nākotnē varētu kļūt arvien izplatītāka. Tādēļ esot svarīgi labāk izprast šādas ģimenes veidošanas ietekmi uz bērnu veselības iznākumiem.

Pētījuma autori uzsvēra arī tā kontekstu: Somijā MAR ārstēšana lielākoties tiek subsidēta no publiskajiem līdzekļiem. Tādēļ šajā valstī šiem pakalpojumiem piekļūst daudzveidīgāka sieviešu grupa nekā valstīs, kur asistētā reprodukcija pārsvarā tiek finansēta privāti.

Pētījums “Birth outcomes in single motherhood ‘by choice’: A register study of children conceived through medically assisted reproduction” publicēts žurnālā International Journal of Epidemiology.