Mēģinājumi izskaidrot, kāpēc cilvēki pieņem noteiktu politisko orientāciju, var būt sarežģīti, jo ideoloģiju ietekmē virkne savstarpēji saistītu faktoru. Tomēr viens socioloģijas pētnieks centies noskaidrot, kāpēc daļa cilvēku atbalsta kristīgo nacionālismu, un viņa secinājumi norāda uz saistību ar kognitīvajām spējām.

Pētījums publicēts Journal for the Scientific Study of Religion. Tajā analizēti kognitīvie faktori, vienlaikus ņemot vērā tādus mainīgos kā demogrāfiskie dati un izglītības līmenis. Rezultāti liecina, ka ASV cilvēki, kuri pieņem kristīgā nacionālisma doktrīnu, biežāk atbilst zemākam kognitīvo spēju līmenim.

Pētījumā analizēti dati no 1989. līdz 2024. gadam

Kristīgais nacionālisms pētījumā raksturots kā uzskatu kopums, kas ietver stingras sociālās kārtības atbalstu, reliģijas sapludināšanu ar pilsoniskās piederības izjūtu un Eiropas tipa kristietības popularizēšanu.

Oklahomas Universitātes socioloģijas profesors Semjuels Perijs meklēja korelācijas starp kristīgā nacionālisma uzskatiem un rezultātiem General Social Survey — ilgstoši veiktā un plaši izmantotā ASV sociālo pētījumu datu kopā. Viņš izmantoja laikposmā no 1989. līdz 2024. gadam iegūtus datus.

Pētnieks salīdzināja rezultātus kognitīvā vārdu krājuma uzdevumā ar atbildēm uz jautājumiem par to, cik būtiski ir būt kristietim, lai cilvēku uzskatītu par “patiesi amerikānisku”.

Augstāki vārdu krājuma rezultāti saistīti ar mazāku atbalstu

Rezultāti norādīja uz negatīvu korelāciju: jo augstāks bija cilvēka rezultāts kognitīvā vārdu krājuma pārbaudē, jo mazāka bija iespējamība, ka viņš kristietību vērtēs kā svarīgu amerikāņu rakstura iezīmi.

Tāpat lielākas kognitīvās spējas bija saistītas ar lielāku iespējamību atbalstīt ASV Augstākās tiesas aizliegumu lūgšanām skolās.

“Rezultāti apstiprina, ka kristīgais nacionālisms piesaista amerikāņus ar zemāku verbālo intelektu,” teikts pētījuma kopsavilkumā, norādot uz kognitīvo resursu atšķirību iespējamo nozīmi, ko nevar izskaidrot tikai ar izglītības atšķirībām.

Perijs intervijā PsyPost sacīja, ka gadījumos, kad tādas uzskatu sistēmas kā kristīgais nacionālisms piesaista cilvēkus, kuri kādu iemeslu dēļ mazāk prasmīgi spēj rūpīgi un efektīvi analizēt informāciju, tas liecina par šīs ideoloģijas raksturu.

Viņaprāt, kristīgais nacionālisms, līdzīgi reliģiskajam fundamentālismam vai labējā spārna autoritārismam, nav sarežģītāku pārdomu rezultāts par politiku, reliģisko ētiku un plurālismu. Tā vietā tas varot apelēt pie vienkāršākiem impulsiem, kas saistīti ar kontroli un binārām atšķirībām.