Pārtikas konservanti tiek izmantoti, lai kavētu baktēriju un pelējuma augšanu, palēninātu produktu bojāšanos un ilgāk saglabātu to krāsu, garšu vai svaigumu. Francijā veikts pētījums liecina, ka ilgstoša saskare ar dažiem no šiem savienojumiem varētu būt saistīta ar sirds un asinsvadu veselības riskiem.

  1. Kālija sorbāts (E202). Šis konservants bija viens no astoņiem biežāk lietotajiem savienojumiem, kuru lielāks patēriņš bija saistīts ar paaugstinātu augsta asinsspiediena risku.
  2. Kālija metabisulfīts (E224). Arī lielāks šīs vielas patēriņš pētījumā tika saistīts ar hipertensijas risku.
  3. ​​​​Nātrija nitrīts (E250). Savienojums bija starp konservantiem, kuru lielāks patēriņš bija statistiski saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu.
  4. Askorbīnskābe (E300). Šī viela bija saistīta ne tikai ar paaugstināta asinsspiediena risku, bet arī ar lielāku sirds un asinsvadu slimību risku.
  5. Nātrija askorbāts (E301). Pētījumā tas tika iekļauts starp astoņiem konservantiem, kas bija saistīti ar augstāku hipertensijas risku.
  6. Nātrija eritorbāts (E316). Lielāks šī konservanta patēriņš bija saistīts ar paaugstināta asinsspiediena risku.
  7. Citronskābe (E330). Tā bija viena no vielām, kurai pētnieki konstatēja saistību ar lielāku hipertensijas risku.
  8. Rozmarīna ekstrakti (E392). Arī šīs piedevas lielāks patēriņš bija īpaši saistīts ar paaugstināta asinsspiediena risku.

Pētījumu vadīja Mathilde Touvier, Francijas Nacionālā veselības un medicīnas pētījumu institūta INSERM pētniecības direktore, un Anaïs Hasenböhler, doktorante. Abas strādā Uztura epidemioloģijas pētniecības komandā Parīzes Sēnas Ziemeļu Universitātē un Parīzes Universitātē.

Analīze tika veikta plaša, joprojām notiekoša NutriNet-Santé pētījuma ietvaros, un tajā piedalījās 112 395 Francijā dzīvojoši brīvprātīgie. Dalībnieki ik pēc sešiem mēnešiem trīs dienu laikā reģistrēja visu apēsto un izdzerto, ļaujot pētniekiem detalizēti izvērtēt uzņemto pārtikas piedevu daudzumu.

Dalībniekus vidēji novēroja septiņus līdz astoņus gadus, pārbaudot, vai viņiem attīstās hipertensija vai tādas sirds un asinsvadu slimības kā infarkts, insults un stenokardija. Konservantu iedarbība bija gandrīz universāla — pirmajos divos dalības gados vismaz vienu konservantu bija lietojuši 99,5% brīvprātīgo.

Kopumā cilvēkiem ar lielāko tā dēvēto neantioksidantu konservantu patēriņu bija par 29% augstāks hipertensijas risks un par 16% augstāks sirds un asinsvadu slimību risks nekā tiem, kuri šīs vielas lietoja vismazāk. Savukārt lielākais antioksidantu konservantu patēriņš bija saistīts ar par 22% augstāku hipertensijas risku.

Pētnieki norāda, ka neantioksidantu konservanti galvenokārt kavē potenciāli kaitīgu mikroorganismu, tostarp baktēriju un pelējuma, augšanu, bet antioksidantu konservanti palēnina oksidēšanos — procesu, kura dēļ pārtika var kļūt brūna, iegūt nepatīkamu garšu vai sasmakt.

Mathilde Touvier uzsvēra, ka pētījumam ir novērojuma dizainam raksturīgie ierobežojumi, tādēļ tas nepierāda, ka konservanti tieši izraisa hipertensiju vai sirds slimības. Tomēr analīzē izmantoti detalizēti dati un ņemti vērā citi faktori, kas var palielināt vai samazināt sirds un asinsvadu slimību risku. Pētnieki aicina atbildīgajām iestādēm, tostarp Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei EFSA un ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei FDA, atkārtoti izvērtēt šo piedevu risku un ieguvumu līdzsvaru.

Viena no iespējamām saistības izpausmēm varētu būt oksidatīvais stress, kad reaktīvās molekulas uzkrājas ātrāk, nekā organisms spēj tās neitralizēt, potenciāli bojājot šūnas un audus. Pētnieki arī pārbauda, vai konservanti var ietekmēt aizkuņģa dziedzera darbību, kā arī iekaisumu, vielmaiņas rādītājus asinīs un zarnu mikrobiotu. Līdz tam pētnieki atbalsta ieteikumus biežāk izvēlēties neapstrādātus vai minimāli apstrādātus produktus un izvairīties no nevajadzīgām piedevām.