Zinātnes jaunumu nedēļā uzmanību piesaistījuši pētījumi dažādās jomās — no smagas matu izkrišanas ārstēšanas līdz neparastām ūdens īpašībām un okeāna spēju ātri ierobežot metāna noplūdi.
Artrīta zāles klīniskajos pētījumos atjaunoja matus
Aptuveni 2% pasaules iedzīvotāju saskaras ar alopēciju areata — stāvokli, kurā imūnsistēma kļūdaini uzbrūk matu folikuliem, izraisot smagu matu izkrišanu un ar to saistītu psiholoģisku slodzi.
Divos paralēlos trešās fāzes randomizētos klīniskajos pētījumos pētnieki pārbaudīja pretiekaisuma un artrīta ārstēšanai paredzēto medikamentu upadacitinibu. Pētījuma autori norāda, ka zāles pieaugušajiem un pusaudžiem ar smagu alopēciju uzrādīja pozitīvu ieguvumu un risku attiecību. Dažiem pacientiem tika atjaunoti līdz pat 100% zaudēto matu, tādēļ upadacitinibs varētu kļūt par potenciālu ārstēšanas iespēju šai pacientu grupai.
Betonam pievieno cilvēku fekāliju pārstrādes produktus
Betons tiek izmantots gandrīz visos nozīmīgākajos būvniecības projektos, taču cementa ražošana ir viens no būtiskākajiem oglekļa dioksīda emisiju avotiem. Kaļķakmens karsēšana un pārstrāde rada ievērojamu ietekmi uz vidi, tāpēc zinātnieki meklē veidus, kā šo procesu padarīt ilgtspējīgāku.
Manipalas Universitātes Džaipurā civilinženiera Raghuveša Tivari vadītā komanda izmēģināja bioogles piedevu, kas iegūta no fekālo dūņu attīrīšanas stacijās pārstrādātām cilvēku fekāliju dūņām. Pētnieki norāda, ka šāds maisījums būtiski uzlabo betona īpašības. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem šāds betons kļuva par 42% izturīgāks, vienlaikus piedāvājot veidu, kā risināt divas vides problēmas — atkritumu pārstrādi un cementa ražošanas ietekmi.
Ledus, kas pastāv vairāk nekā 2000 grādu temperatūrā
Ūdens uzvedas neparasti jau ierastos apstākļos: sasalstot tas kļūst mazāk blīvs, tam ir ļoti augsts virsmas spraigums un viršanas temperatūra. Mainot spiedienu un temperatūru, tā īpašības kļūst vēl ekstrēmākas.
Zinātnieki demonstrējuši vienu no neparastākajām ledus formām, kāda līdz šim novērota. Tā radīta pie spiediena līdz 2,3 miljoniem atmosfēru un temperatūras līdz 2630 kelviniem jeb 2357 grādiem pēc Celsija.
Čūska ar zirnekļa formas asti un neparastu iekšējo uzbūvi
Irānas ragainā odze ar zirnekļa asti (Pseudocerastes urarachnoides) ir vienīgais zinātnei zināmais dzīvnieks, kura astes piedēklis atgādina zirnekli — tajā saskatāmas pat zirnekļa kājām līdzīgas struktūras. Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā The Anatomical Record, pētnieki pirmo reizi izmantoja augstas izšķirtspējas mikrodatortomogrāfijas skenējumus, lai izpētītu čūskas iekšējo uzbūvi un tās neparasto asti.
Vienas devas gēnu terapija samazina “slikto” holesterīnu
Zema blīvuma lipoproteīnu jeb ZBL holesterīna uzkrāšanās artērijās var veicināt plāksnīšu veidošanos un palielināt infarkta un insulta risku. Pētnieki izstrādā CRISPR tehnoloģijā balstītu pieeju, kas ar vienu ārstēšanas devu varētu ilgstoši samazināt ZBL līmeni.
Eksperimentālā terapija CTX310 paredzēta, lai atdarinātu dabiski sastopamu ģenētisku variantu, kas samazina ZBL holesterīnu, mazinot aknu proteīna ANGPTL3 ekspresiju. Klīniskā pētījuma jaunākie rezultāti, ko vadīja Klīvlendas klīnikas koordinējošā pētniecības centra komanda un publicēja New England Journal of Medicine, liecina, ka pieeja saglabāja drošumu un efektivitāti arī gadu pēc ārstēšanas. Pirmajā pētījumā cilvēkiem ZBL līmenis samazinājās par 52%.
Okeāna dzīvība ātri ierobežoja metāna noplūdi
2018. gadā Ķīnas valdības pētnieki nejauši izraisīja metāna noplūdi Dienvidķīnas jūrā. Pēc gada gāzes plūsma no dziļuma bija pacēlusies vairāk nekā kilometru ūdens stabā. Sākotnēji tika uzskatīts, ka dabiskā ceļā problēmas novēršanai varētu būt vajadzīgas desmitgades vai pat gadsimts.
Tomēr ar eholoti, zemūdens kamerām un ķīmiskajiem sensoriem veiktie novērojumi parādīja, ka pie noplūdes ļoti ātri pulcējās jūras organismi. Viena līdz divu gadu laikā izveidojās efektīva metānu patērējoša ekosistēma, kas gāzes izplatīšanos ierobežoja ar “ievērojamu ātrumu”, norāda Brēmenes Universitātes mikrobu ekoloģijas pētnieks Emīls Rufs.
Zinātne
Zinātne
Zinātne