“Metro 2039” sola atgriešanos pie sērijas drūmākajām saknēm, taču vadība kļuvusi pārāk sarežģīta

“Metro 2039” turpina leģendāro pirmās personas šāvēju sēriju kā tās ceturtā galvenā spēle. Pēc pirmajām spēles stundām redzams, ka veidotāji centušies nezaudēt to sajūtu, ar kuru spēlētāji saista “Metro 2033”, “Last Light” un “Exodus”: drūmu, nemierīgu ceļu cauri postapokaliptiskajai Maskavai, kur draudi var uzglūnēt aiz katra stūra, bet munīcija un laiks bieži vien ir tikpat vērtīgi kā pats ierocis.

Spēles atmosfēra joprojām balstās nepārtrauktā spriedzē. Izdzīvošanu nosaka ne tikai precīza šaušana, bet arī spēja sekot līdzi atlikušajām lodēm, ekipējuma stāvoklim un tam, cik ilgi vēl iespējams uzturēties bīstamajā virszemē. Atgriežas sērijai raksturīgā gāzmaskas un luktura pārvaldība, kā arī nepieciešamība tīrīt ieroci. Šo sistēmu neievērošana var dārgi maksāt tieši brīdī, kad sākas intensīvāka apšaude.

Jauns varonis un ieroču uzlabojumu medības

No iepriekšējām spēlēm “Metro 2039” atšķiras ar jaunu, ierunātu galveno varoni. Spēlētājs iejūtas bijušā spartieša lomā, kuram jāstājas pretī Hanteram — ļaundarim, kas pēc spartiešu krišanas cenšas pārņemt kontroli pār metro un tā iedzīvotājiem.

Galvenais varonis veidots kā rūdīts karavīrs — tiešs, skarbs un vardarbīgs. Viņa raksturs nav īpaši daudzslāņains, tomēr pirmās personas skatpunkts ļauj notikumus izjust tieši caur viņa pieredzi, un tas labi iederas sērijas skarbajā pasaulē.

Būtisks jaunums ir rasējumu sistēma, kas ieroču attīstībai piešķir lielāku nozīmi. Spēlētāji var meklēt dažādus papildinājumus, piemēram, tēmēkļus un rokturus, kas sniedz konkrētus ieroča uzlabojumus. Lai tos izmantotu, vajadzēs atrast arī vajadzīgās detaļas. Šī pieeja lineārajā spēles struktūrā ievieš papildu mērķus: pamestajās ēkās un bīstamajās teritorijās jāmeklē ne vien ceļš uz priekšu, bet arī iespējas uzlabot savu arsenālu.

Daudz iespēju, taču arī pārāk daudz pogu

Tomēr jaunās un atgrieztās sistēmas rada arī vienu no lielākajām spēles problēmām — pārlieku sarežģītu vadību. Īpaši spēlējot ar kontrolieri, ātras darbības situācijās jāpārvalda liels skaits priekšmetu un komandu. Pieejamas astoņas dažādas ekipējuma vietas tādiem priekšmetiem kā ultravioletā gaisma, šķiltavas, Molotova kokteilis un granātas, turklāt atsevišķas komandas paredzētas gāzmaskas uzvilkšanai, luktura ieslēgšanai, granātu mešanai, pārlādēšanai, munīcijas veida maiņai un priekšmetu izgatavošanai.

Šāda pieeja teorētiski padara izdzīvošanu detalizētāku, taču praksē tā var novest pie apjukuma. Kad pretinieki uzbrūk, nepieciešamība atcerēties daudzās pogu kombinācijas rada nevajadzīgu spriedzi, kas ne vienmēr papildina spēles atmosfēru. Šis šķērslis var skart gan jaunpienācējus, gan ilggadējus sērijas fanus.

Neraugoties uz to, “Metro 2039” saglabā sērijas galveno stipro pusi — bezcerīgi bīstamu pasauli, kurā katra izdzīvošanas izvēle šķiet nozīmīga. Jaunie ieroču uzlabojumi un galvenais varonis papildina pazīstamo formulu, kamēr gāzmaskas, aprīkojuma un ieroču uzturēšanas sistēmas atgādina, kādēļ “Metro” spēles izceļas citu postapokaliptisku šāvēju vidū.