Elites sportisti saskaras ar virkni sportam specifisku faktoru, kas var palielināt mentālās veselības traucējumu risku. To vidū ir traumas, pārmērīga slodze, izdegšana, ar rezultātiem saistīts spiediens, intensīva sabiedrības uzmanība un aizskaršana sociālajos medijos.

Vienlaikus sportisti bieži tiek uztverti kā psiholoģiski īpaši izturīgi cilvēki, kuri spēj pārvarēt augstākā līmeņa sacensību spriedzi. Tomēr priekšstats par “mentāli stipru” vai neievainojamu sportistu var aizēnot elites sporta radīto psiholoģisko slodzi.

Skrīninga mērķis ir agrīna palīdzība

SOK nesen atjauninātajā ekspertu konsensa dokumentā par mentālo veselību elites sportā uzsvērta agrīnas iejaukšanās nozīme. Mentālās veselības skrīnings nozīmē, ka sportisti atbild uz īsiem, strukturētiem jautājumiem, kas var atklāt iespējamas grūtību pazīmes un norādīt uz nepieciešamību pēc papildu izvērtējuma.

Galvenais mērķis ir pēc iespējas agri pamanīt riskus, lai sportists savlaicīgi varētu saņemt atbalstu vai ārstēšanu. Kopā ar regulārām fiziskās veselības pārbaudēm skrīnings var palīdzēt nostiprināt izpratni, ka mentālā veselība ir tikpat leģitīms veselības un sportiskās veiktspējas jautājums kā ķermeņa fiziskais stāvoklis.

Daudzi sportisti vilcinās runāt par grūtībām vai lūgt palīdzību, un dažos gadījumos atbalsts tiek saņemts tikai pēc krīzes. Skrīnings var arī palīdzēt nošķirt sacensību un sezonas laikā ierasto stresu vai mainīgu emocionālo stāvokli no specifiskākiem simptomiem, kas var būt saistīti ar depresiju, trauksmi, vielu lietošanu vai ēšanas traucējumiem.

Kad un kā pārbaudes veikt

SOK konsensa dokuments paredz skrīningu dažādos sportista gaitas posmos. Taču tā nozīme ir nevis sportistu atlasei vai izslēgšanai, bet gan to cilvēku identificēšanai, kuriem nepieciešama speciālista konsultācija vai cits atbalsts.

Skrīningu nedrīkst izmantot, lai pēc īsa jautājumu kopuma noteiktu, ka sportists nav piemērots dalībai sacensībās vai komandā. Tā uzdevums ir palīdzēt sportistiem saņemt nepieciešamo palīdzību, nevis apdraudēt viņu karjeru.

Šāda pieeja nav pilnībā bez riskiem. Sportisti, kuriem nepieciešams papildu izvērtējums vai atbalsts, var izjust stigmatizāciju, kaunu vai apmulsumu. Šīs problēmas iespējams mazināt, ja skrīningu ētiski veic speciālisti, kuri spēj veidot uzticēšanos, nodrošināt datu konfidencialitāti un skaidri apliecināt, ka rezultāti netiks izmantoti pret sportistu.

Svarīgi ir radīt vidi, kurā sportisti jūtas pietiekami droši, lai godīgi atbildētu uz jautājumiem, nevis uztvertu procedūru kā formālu “atzīmēšanas” uzdevumu.

Kopienu sportā vajadzīga cita pieeja

Profesionālais un elites sports parasti ir labāk nodrošināts ar resursiem nekā kopienu sports. Ja nav pieejami kvalificēti un ētiski strādājoši speciālisti, mentālās veselības skrīningu kopienu sportā nevajadzētu veikt.

Tā vietā var izmantot Austrālijas labās prakses vadlīnijas, kas uzsver mentālās veselības pratību — izpratni par mentālās veselības grūtību pazīmēm — un skaidrus ceļus uz atbalstu vietējās kopienās.

Austrālijas elites sports pēdējās desmitgadēs ir panācis progresu mentālās veselības jautājumu aktualizēšanā. Nākamais uzdevums ir veidot tādu sporta vidi, kas pēc iespējas novērš ar sportu saistīto stresoru negatīvo ietekmi uz sportistu mentālo veselību.