Pētnieki identificējuši iekaisuma procesus, kuriem varētu būt būtiska nozīme diabētiskās nieru slimības (DKD) izraisītajā nieru bojājumā. Atklājums norāda uz iespējamu jaunu pieeju nieru aizsardzībai, mērķējot uz traucētiem iekaisuma mehānismiem.

Dr. Bendžamina Frīdmana vadītā komanda no Vašingtonas Universitātes pētījumā izmantoja no cilmes šūnām iegūtus nieru organoīdus — laboratorijā izaudzētus audu modeļus, kas pēc šūnu sastāva un funkcijām atgādina dažas cilvēka nieru īpašības. Organoīdus pakļāva augstam cukura līmenim, kas līdzīgs tam, kāds var rasties pacientiem ar cukura diabētu.

Eksperiments parādīja, ka paaugstināts cukura līmenis izraisīja iekaisumu un izjauca organoīdu parasto, nieru audiem līdzīgo struktūru. Atsevišķas nieru šūnas sāka atdalīties no apkārtējiem audiem. Pētnieki norādīja, ka šīs pārmaiņas līdzinājās tām, kas novērotas pacientu nieru biopsijās un urīna paraugos.

“Augsts cukura līmenis šajos organoīdos izraisa iekaisumu, lai gan tiem nav imūnsistēmas,” norādīja Frīdmans. “Tas bija negaidīti un sniedz jaunu veidu, kā domāt par diabēta ietekmi uz nierēm un citiem orgāniem.”

Iekaisums kā iespējamais bojājuma sākumpunkts

Pētnieki pārbaudīja arī zāļu iedarbību, kas samazina dažādu iekaisuma ceļu pārmērīgu aktivizēšanos. Šāda ārstēšana pasargāja nieru organoīdus no bojājumiem pat tad, kad tie joprojām atradās augsta cukura līmeņa vidē.

Rezultāti liecina, ka iekaisums varētu būt viens no primārajiem nieru bojājuma ierosinātājiem diabētiskās nieru slimības gadījumā. Tādēļ traucētu iekaisuma ceļu bloķēšana nākotnē varētu kļūt par vienu no slimības novēršanas vai ārstēšanas stratēģijām. Tomēr pirms šādu pieeju izmantošanas pacientiem nepieciešami rūpīgi preklīniskie un klīniskie pētījumi, lai noteiktu konkrētus inhibitorus un pārbaudītu to drošumu un efektivitāti.

Modelis diabēta izraisīta nieru bojājuma izpētei

Diabētiskā nieru slimība ir viena no būtiskām diabēta komplikācijām un skar aptuveni 40% cilvēku ar šo slimību. Ilgstoši paaugstināts cukura līmenis asinīs laika gaitā var bojāt nieres, izraisot nieru mazspēju un nepieciešamību pēc dialīzes vai transplantācijas. Pašreizējā ārstēšana galvenokārt ietver dzīvesveida izmaiņas un zāles cukura līmeņa un asinsspiediena kontrolei, taču ir maz terapiju, kas tieši vērstas uz nieru bojājumu.

Nieru organoīdus izveidoja no cilmes šūnām, izmantojot vairākus attīstības posmus, kas daļēji atkārto nieru veidošanos. Šāds modelis ļauj laboratorijā pētīt cilvēka nieru bioloģiju, diabēta radītos bojājumus un iespējamos veidus, kā tos novērst.

Pētījums publicēts žurnālā Stem Cell Reports. Tā nosaukums ir “Elevated glucose in kidney organoids induces tissue-intrinsic inflammation driving epithelial detachment”; DOI: 10.1016/j.stemcr.2026.103081.