Domājot par objektiem, kas atrodas vistuvāk Saulei, parasti prātā nāk Merkurs — Saules sistēmas planēta, kas atrodas tai vistuvāk. Tomēr Saulei ir pietuvojušies arī daudzi citi dabiski un cilvēku radīti objekti, tostarp asteroīdi, komētas un kosmiskie aparāti.

Objekta tuvāko punktu Saulei sauc par perihēliju. Merkuram tas atrodas aptuveni 29 miljonu jūdžu jeb 47 miljonu kilometru attālumā no zvaigznes centra, liecina NASA dati.

Asteroīdi, kas šķērso Merkura orbītu

Vairāki zināmi asteroīdi Saulei pietuvojas vairāk nekā Merkurs. Astronoms Skots Šepards no Carnegie Science skaidroja, ka asteroīdus, kuru orbītas šķērso Merkura orbītu, dēvē par Merkura šķērsotājiem. Tiem ir ļoti ekscentriskas orbītas, kas nozīmē, ka šie objekti, visticamāk, nav izveidojušies pašreizējā vietā, bet gan no galvenās asteroīdu joslas izklīduši Saules virzienā.

NASA Mazo ķermeņu datubāzes meklēšana liecina, ka pašreizējais rekordists šajā kategorijā ir asteroīds 2024 YL3. Šis aptuveni 463 pēdas jeb 141 metru garais, debesskrāpim līdzīgais iezis perihēlijā nonāk 6,4 miljonu jūdžu jeb 10,3 miljonu kilometru attālumā no Saules.

Pastāv arī cita, pagaidām hipotētiska objektu grupa — asteroīdi ar gandrīz riņķveida orbītām Merkura orbītas iekšpusē. Tos dēvē par vulkanoīdiem; nosaukums radies no Vulkāna — teorētiskas planētas, par kuras eksistenci šajā reģionā savulaik izteica pieņēmumus.

Ilgākā laika posmā arī Merkura šķērsotāji kļūst par sava veida “uzvarētājiem”, lai gan to orbītas ir nestabilas. Šepards norādīja, ka daudzi no šādiem asteroīdiem dažu miljonu gadu laikā, visticamāk, ietrieksies Saulē, tomēr tie var arī sadurties ar planētu vai tikt izmesti no sistēmas.

Regīnas Universitātes Kanādā fizikas emeritētais profesors Mārtins Bīčs e-pastā skaidroja, ka skaitliskie modeļi vulkanoīdiem paredz stabilas orbītas 5,58–23,23 miljonu jūdžu jeb 8,98–37,39 miljonu kilometru attālumā no Saules centra. Tas nozīmē, ka daži vulkanoīdi teorētiski varētu Saulei pietuvoties vēl vairāk nekā Merkura šķērsotāji. Tomēr ir būtisks šķērslis — līdzīgi kā hipotētiskā planēta Vulkāns, arī vulkanoīdi nav pierādīti. 2013. gada pētījumā to pēdas netika atrastas.

Cilvēku radītais rekordists

Daudz tuvāk Saulei nekā šie asteroīdi ir nonākuši kosmiskie aparāti. NASA zonde Parker Solar Probe, kas tika palaista 2018. gadā, pētīja Saules ārējo atmosfēru jeb vainagu. Misijas galveno uzdevumu pēdējos trīs aplidojumos zonde pārvietojās pa ekscentrisku trajektoriju un perihēlijā nonāca tikai 4,5 miljonu jūdžu jeb 7,3 miljonu kilometru attālumā no Saules centra.

Šajā attālumā zonde lidoja cauri vainagam. No ārkārtīgā karstuma to pasargāja oglekļa putu vairogs, kas bija daļa no kosmiskā aparāta aizsardzības sistēmas.

Komētas pietuvojas vēl vairāk

Vēl tuvāk Saulei nonāk tā dēvētās Sauli skarošās komētas. 2018. gada pētījumā šādi objekti aprakstīti kā komētas, kas nonāk tuvāk nekā 1,49 miljonu jūdžu jeb 2,39 miljonu kilometru attālumā no Saules centra, lai gan precīzais attālums ir atkarīgs no katras komētas orbītas parametriem.

Man-To Hui no Šanhajas Astronomijas observatorijas skaidroja, ka mazas Sauli skarošās komētas, no kurām dažas ir tikai 30 pēdas jeb 10 metrus platas, sadalās rotācijas laikā nevienmērīgas sakaršanas dēļ. Lielākas komētas savukārt var sašķelt spēcīgā Saules gravitācija. Tomēr vairākas komētas šo tuvošanās brīdi ir pārdzīvojušas. Viena no vistuvāk novērotajām bija 1887. gada Lielā Dienvidu komēta, kas nonāca tikai 446 187 jūdžu jeb 718 070 kilometru attālumā no Saules.

Tomēr vēl tuvāk teorētiski varētu nonākt “Saulē ienirstošās” jeb “Saulē ietriecošās” komētas. Tiek uzskatīts, ka Saules sistēmas agrīnajā vēsturē šādu komētu bija daudz, taču mūsdienās tās, visticamāk, ir retas. Šādi objekti šķērsotu Saules redzamo virsmu jeb fotosfēru un ienirtu pašā Saulē.

Lai komēta kļūtu par šādu objektu, tās perihēlijam būtu jāatrodas tuvāk par Saules rādiusu — mazāk nekā 432 244 jūdžu jeb 695 630 kilometru attālumā no Saules centra. Līdz šim neviena šāda Saulē ienirstoša komēta nav atklāta. Turklāt otrs aplidojums nebūtu iespējams, jo šādas komētas tiktu iznīcinātas Saulē.

Tādējādi no līdz šim konstatētajiem objektiem vistuvāk Saulei ir nonākusi 1887. gada Lielā Dienvidu komēta. Ja kādreiz tiks pamanīta Saulē ienirstoša komēta, tā šo rekordu pārspēs par 13 943 jūdzēm jeb 22 439 kilometriem.