Uzkrājumu veidošana bieži šķiet neiespējama, ja ik mēnesi jāmaksā par studiju kredītu, kredītkarti, auto līzingu vai citiem ikdienas izdevumiem. Tomēr pirmais solis nav liela summa kontā, bet gan skaidrs plāns un regulārs ieradums atlikt kaut nelielu daļu no ienākumiem.

Svarīgi vispirms saprast, kam nauda tiek krāta. Mērķis var būt bērna izglītība, mājokļa pirmā iemaksa, automašīnas iegāde, savs uzņēmums vai finansiāli mierīgākas vecumdienas. Konkrēti nosaukts mērķis ļauj aprēķināt nepieciešamo summu un aptuveni izvērtēt, cik ilgā laikā to iespējams sasniegt.

Drošības fonds neparedzētiem brīžiem

Viens no būtiskākajiem uzkrājumu veidiem ir ārkārtas fonds. Tas paredzēts situācijām, kuras nevar ieplānot: darba zaudēšanai, negaidītam auto remontam vai medicīnas izdevumiem, ko nesedz apdrošināšana. Ieteikums ir šādā fondā pakāpeniski uzkrāt vismaz sešu mēnešu dzīvošanas izdevumu apmērā.

Šāds mērķis sākumā var likties pārāk liels, tādēļ nav nepieciešams gaidīt brīdi, kad būs iespējams atlikt ievērojamu summu. Arī nelieli, bet pastāvīgi maksājumi veido finanšu rezervi. Tas var būt īpaši svarīgi cilvēkiem ar mainīgiem ienākumiem vai tiem, kuri par mājsaimniecības budžetu atbild vieni.

Praktiska pieeja ir noteikt konkrētu ienākumu daļu, ko katru mēnesi novirzīt uzkrājumam. Ja procentuāli rēķināta summa šobrīd nav pa spēkam, var sākt ar fiksētu summu, kuru budžets ļauj atlikt bez papildu spriedzes. Būtiskākais ir saglabāt regularitāti. Vēlāk, kad ikdienas tēriņi kļuvuši pārskatāmāki vai parādsaistības samazinājušās, iemaksu iespējams palielināt.

Vispirms atlikt sev

Šo principu bieži raksturo kā «vispirms samaksā sev». Tas nozīmē, ka nauda uzkrājumam tiek novirzīta uzreiz pēc ienākumu saņemšanas, nevis mēneša beigās no tā, kas palicis pāri pēc visiem tēriņiem. Šāda kārtība palīdz uzkrāšanu padarīt par regulāru budžeta pozīciju, nevis nejaušu lēmumu.

Ieradumu var nostiprināt ar automātisku pārskaitījumu uz atsevišķu krājkontu noteiktā datumā. Vēl viena iespēja ir paredzēt, ka daļa algas uzreiz tiek ieskaitīta uzkrājumu kontā. Automatizācija samazina kārdinājumu šo naudu ikdienā iztērēt un neprasa ik mēnesi pieņemt vienu un to pašu lēmumu no jauna.

Arī pēc kādas parādsaistības nomaksāšanas atbrīvojušos ikmēneša maksājumu var novirzīt uzkrājumam. Tādējādi budžetā jau ierastā summa nezaudē savu vietu, bet sāk strādāt paša finansiālajai drošībai.

Ilgtermiņa mērķiem vērts noskaidrot, vai darbavieta piedāvā pensiju uzkrājumu programmu un vai darba devējs papildina darbinieka iemaksas. Ja šādas iespējas nav, var izvērtēt individuālus ilgtermiņa uzkrājumu risinājumus finanšu iestādē. Jo agrāk tiek sākts krāt, jo ilgāks laiks uzkrājumam pieaug, tostarp izmantojot salikto procentu ietekmi.