Turcijas dienvidu piekrastē pie Kekovas salas zemūdens arheologi atklājuši 4400–4700 gadus senu nogrimušu kuģi. Vraks ir par vairākiem simtiem gadu vecāks nekā iepriekšējais zināmais rekordists, tādēļ tiek uzskatīts par pasaulē senāko zināmo kuģa vraku.

Aptuveni desmit metrus garais kuģis savulaik pārvadāja preces pa Vidusjūru, taču nogrima mūsdienu Antālijas reģiona piekrastes ūdeņos. Tā atliekas atrodas tikai aptuveni 30 metru dziļumā jūras dibenā.

Koka korpuss gadu tūkstošus nav pārdzīvojis, tomēr vraka krava sniedz ieskatu agrīnā bronzas laikmeta tirdzniecībā. Arheologi no jūras izcēluši vairāk nekā 30 lielus māla traukus un trīs masīvus akmens enkurus.

Īpaši nozīmīgi ir tas, ka daļa trauku joprojām satur senās kravas atliekas, kas ir gandrīz piecus tūkstošus gadu vecas.

Vraka laikmets sakrīt ar aptuveni 2700. gadu p.m.ē., kad Vidusjūras austrumu piekrastē pastāvēja vairākas attīstītas sabiedrības. Ēģiptē sākās Senās valsts laikmets, kas vēlāk vainagojās ar Lielās Gīzas piramīdas celtniecību, bet Mezopotāmijā darbojās pilsētvalstis ar rakstību un plašu tirdzniecību.