Cilvēkiem ar normālu redzi, arī tad, ja viņi lieto brilles, parasti ir viegli atrast vajadzīgos priekšmetus, cilvēkus un ceļu līdz tiem. Savukārt cilvēkiem ar vāju redzi vai bez redzes daudzi ikdienas uzdevumi var kļūt sarežģīti, bīstami vai pat neiespējami.

Palīdzībai tiek izstrādāti dažādi augsto tehnoloģiju risinājumi — robotizēti suņi-pavadoņi, neliels robots ar lieliem riteņiem, kas atgādina R2D2, viedās brilles ar apkārtnes aprakstu skaņā un pat haptiska veste neredzīgiem suņiem. Šiem risinājumiem pievienojas Mobilio — Harvardas Universitātē izstrādāta mākslīgā intelekta lietotne viedtālrunim.

Orientēšanās ar skaņas signāliem

Mobilio izmanto viedtālruņa sensorus un pielāgojamus skaņas signālus, lai reāllaikā vadītu lietotāju uz vēlamo vietu un brīdinātu par šķēršļiem un citiem apdraudējumiem. Pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature Biomedical Engineering, doktorants Raimonds Liu un bioinženierijas docents Patriks Sleids apraksta 14 cilvēku testus.

Dalībnieki, izmantojot Mobilio kopā ar spieķi, galamērķi sasniedza par 13% ātrāk nekā tie, kuri lietoja spieķi kopā ar Google Maps. Viņiem bija arī par 41% mazāk sadursmju telpās. Pētnieki norāda, ka Google Maps nav pietiekami detalizēts, lai cilvēki ar redzes traucējumiem to varētu droši izmantot orientēšanās laikā.

Lietotnes izstrāde sākās ar socioloģisku vajadzību un pieredzes izvērtējumu, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku ar ierobežotu redzi vai bez tās. Viņu atbildes atklāja trīs galvenās vajadzības: nepārtraukta vadība taisnos posmos, precīza reāllaika navigācija ar norādēm katrā pagriezienā un uzticama šķēršļu noteikšana.

Mobilio semantiskās segmentācijas datu kopās izmantoti attēli, ko uzņēmuši gājēji, nevis autovadītāji. Tādēļ dati ir piemērotāki cilvēkiem, kuri pārvietojas pa ietvēm un gājēju pārejām, nevis pa ceļiem automašīnās. “Ir vajadzīgi vairāk datu, kas iegūti no cilvēku skatpunkta, ejot pa ietvēm vai pārvietojoties ārpus telpām,” skaidro Liu.

Izstrādē iesaistīti cilvēki ar redzes traucējumiem

Liu interese par šo problēmu ir arī personiska — viņa vecākais brālis ir neredzīgs. Tāpēc pētnieks uzsver, ka tehnoloģijas izstrādē būtiski konsultēties ar cilvēkiem, kuriem tā paredzēta.

“Ir absolūti būtiski, lai jūsu ierīci izmēģinātu reāli cilvēki, jo nav iespējams paredzēt, kā kāds uz to reaģēs. Īpaši akluma un redzes traucējumu gadījumā, kas aptver ļoti plašu un daudzveidīgu traucējumu kopumu,” saka Liu.

Mobilio priekšrocība ir arī tā, ka lietotne izmanto plaši pieejamus viedtālruņus, tādējādi lietotājiem nav jāiegādājas dārgas vai grūti pieejamas specializētas ierīces. Sistēma izmanto viedtālruņa kameru, GPS, kustības noteikšanas sensorus un, ja konkrētajā tālrunī tas ir pieejams, arī LiDAR.

Liu un Sleids šai kombinācijai pievienojuši datorredzes modeli, kas analizē kameras tiešraides video. Tas veido drošu pārvietošanās ceļu, reaģējot uz maršruta attīstību, un sniedz lietotājam pielāgojamus audio norādījumus, kas pieskaņoti viņa faktiskajam iešanas ritmam.

Darbojas ar parastu viedtālruni

“Mūsu sistēma izmanto viedtālruņa sensorus, GPS informāciju un cilvēka faktisko kustību, lai izveidotu būtībā neliela autonoma transportlīdzekļa plānu — kā aizvadīt cilvēku no vietas, kur viņš atrodas, uz vietu, kur viņš vēlas nokļūt,” saka Sleids.

Liu norāda, ka viens no būtiskākajiem Mobilio sasniegumiem ir tā darbība ar standarta viedtālruni. Lietotnei nav nepieciešamas specializētas ierīces ar jaudīgākiem procesoriem un lielāku atmiņu, kas bieži vien būtu dārgākas un mazāk pieejamas.

Harvardas Džona A. Polsona Inženierzinātņu un lietišķo zinātņu skolas (SEAS) komanda plāno Mobilio pārbaudīt vēl daudzveidīgākos reālās pasaules apstākļos. Turpmākajos testos paredzēts novērtēt, cik labi lietotne spēj pielāgoties lietotāju ikdienas rutīnai, paradumiem un vēlmēm.