Ferrari divvietīgie sporta automobiļi joprojām ir zīmola identitātes pamats, taču Itālijas autoražotājs jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem piedāvā arī automobiļus klientiem, kuri vēlas pārvadāt vairāk nekā vienu pasažieri. Toreiz tika sākta 250 GT 2+2 ražošana, kuras aizmugurējā sēdekļu rinda galvenokārt bija paredzēta neregulārai lietošanai. Šāda pieeja saglabājās līdz pat 612 modelim 2000. gadu sākumā.
Pēc tam Ferrari izlaida savu pirmo īsto četrvietīgo modeli — pilnpiedziņas FF ar tā dēvēto “Breadvan” virsbūves formu. Tā bija arī pirmā zīmola hečbeka tipa automašīna, lai gan ar trim durvīm un lielāku uzsvaru uz bagāžas, nevis aizmugurē sēdošo pasažieru pārvadāšanu. Līdzīga pieeja bija arī nākamajam GTC4. Purosangue aizmugurējiem pasažieriem piedāvā ievērojami ērtāku risinājumu.
Četras sēdvietas un Ferrari Utility Vehicle
Purosangue ir papildu durvju pāris, turklāt tās veras pretēji braukšanas virzienam un nodrošina tiešu piekļuvi diviem atsevišķiem aizmugurējiem sporta sēdekļiem. Aizmugurē ir arī bagāžas nodalījuma durvis, tāpēc tehniski automobilis ir piecu durvju modelis.
Tomēr starp pasažieru salonu un bagāžas nodalījumu atrodas nekustīga starpsiena, bet aizmugurējos sēdekļus nav iespējams nolocīt pilnībā līdzeni. Tāpēc lielākiem pirkumiem Purosangue var noderēt, taču slēpošanai, riteņbraukšanai vai cita apjomīga aprīkojuma pārvadāšanai, visticamāk, būs vajadzīgs jumta bagāžnieks. Ferrari uzsver, ka Purosangue nav SUV, bet gan FUV jeb “Ferrari Utility Vehicle”.
715 ZS V12 un pilnpiedziņa
Zem garā motora pārsega atrodas 6,5 litru atmosfēriskais V12 dzinējs. Tas novietots šasijas aizmugurējā daļā, veidojot priekšējā vidusmotora konfigurāciju. Svara sadalījumu 49:51 starp priekšējo un aizmugurējo asi palīdz nodrošināt arī aizmugurējā tilta pārnesumkārba — astoņu pakāpju divsajūgu transmisija. Priekšējos riteņus darbina atsevišķs jaudas pārvades bloks dzinēja priekšpusē, tādēļ Purosangue ir pilnpiedziņas Ferrari.
Automobilis ir ievērojams pēc izmēriem: tā garums ir 4953 milimetri, platums — 2028 milimetri, augstums — 1589 milimetri, bet riteņu bāze — 3018 milimetri. Pašmasa sasniedz 2170 kilogramus. Dzinējs attīsta 715 ZS jeb 533 kW un 716 Nm griezes momentu.
Neskatoties uz izmēriem, automobilis vadītājam ātri šķiet kompaktāks. Izmēģinājumā Romā Purosangue pārliecinoši tika galā arī ar senās pilsētas šaurajām ielām. Automobili ir viegli vadīt lēnā satiksmē, un stop-start sistēma darbojas nemanāmi arī ar aukstu dzinēju. Komforta režīmā astoņu pakāpju transmisija pati pārslēdzas, bet pietiekamais griezes moments nozīmē, ka tahometrā reti jāredz vairāk par 2000 apgriezieniem minūtē.
Dzinēja maksimālie apgriezieni sasniedz 8250 apgriezienus minūtē, tāpēc pilnvērtīgai tā rakstura izbaudīšanai piemērotāks ir Sport režīms. Uz stūres uzstādītais manettino slēdzis nepiedāvā Race režīmu, toties tajā ir Ice iestatījums. Vadītājs jebkurā režīmā var izmantot lielos pārnesumu pārslēgšanas lāpstiņslēdžus, lai īslaicīgi pārņemtu kontroli no automātikas vai pārslēgtos uz pilnībā manuālu vadību. Atpakaļgaitas izvēle atrodas uz centrālās konsoles.
Vadāmība un salona tehnoloģijas
Stūre ir smagāka nekā Ferrari 296, taču tā joprojām ir ļoti tieša un labi pārraida informāciju par ceļa segumu, ko uztver priekšējie riteņi. Sport režīmā jūtams, kā šasijas vadības sistēmas un elektroniskie diferenciāļi palīdz noturēt trajektoriju, vienlaikus stūrējot un palielinot jaudu. Četras sēdvietas ļauj šo pieredzi dalīt ar trim pasažieriem.
Daudzfunkcionālajā stūrē lielākajai daļai vadības funkciju izmantotas fiziskas pogas, nevis 296 modelī kritizētā kapacitatīvā skārienvirsma. Tas ļauj, nenovēršot skatienu no ceļa, vadīt, piemēram, Apple CarPlay. Tā saturs tiek attēlots galvenajā instrumentu panelī vadītāja priekšā un aizstāj Ferrari digitālo paneli ar centrālo tahometru.
Sarežģītāka ir sēdekļu un klimata kontrole. Lai regulētu temperatūru, ventilatora ātrumu, ventilāciju vai masāžu katram sēdeklim, jāizmanto no priekšējā paneļa izbīdāms rotējošs vadības elements ar skārienekrānu. Uz vietas tas nav īpaši sarežģīti, taču braukšanas laikā mazie skārienmērķi apgrūtina lietošanu. Līdzīgs vadības elements atrodas arī starp aizmugurējiem sēdekļiem.
Centrālā multivides ekrāna Purosangue nav, taču priekšējā pasažiera rīcībā ir pilna izmēra displejs. Tā izteiktās polarizācijas vai cita filtra dēļ no vadītāja vietas šo ekrānu praktiski nav iespējams saskatīt. Pasažieri tajā var izmantot iebūvētās multivides lietotnes, taču Apple CarPlay uz šo ekrānu projicēt nevar.
Dizains, patēriņš un cena
Testa automobilis bija nokrāsots košā Rosso Portofino tonī, kas augusta saulē īpaši izcēlās. Ferrari piedāvā plašas personalizācijas iespējas, tostarp Atelier un Tailor Made programmas, tāpēc virsbūves un salona apdares izvēli galvenokārt ierobežo pircēja budžets.
Purosangue varētu izmantot ikdienā, taču kombinētais degvielas patēriņš ir tikai 12 jūdzes uz galonu jeb 19,6 litri uz 100 kilometriem. Šādam ikdienas uzdevumam piemērotāks varētu būt akumulatoru elektroauto Luce. Vienlaikus Purosangue ļauj V12 dzinēja pieredzi dalīt ar iespējami lielāku cilvēku skaitu, un ar piemērotām riepām tas, visticamāk, varētu būt gana efektīvs arī ziemā.
Ferrari Purosangue sākumcena ir 393 350 dolāru. Tas ir būtiski mazāk nekā Ferrari elektroauto, taču testa automobiļa cena — 576 544 dolāri — parāda, cik strauji kopējās izmaksas var palielināties, izvēloties papildu aprīkojumu. Purosangue maksā ievērojami vairāk nekā līdzīgas jaudas SUV modeļi no Ferrari tradicionālajiem konkurentiem, piemēram, Aston Martin DBX vai Lamborghini Urus, taču Ferrari cenu pozicionējums ir apzināti ekskluzīvs.
Auto/Moto
Auto/Moto
Auto/Moto