Jau vairākus gadus zinātnieki cenšas izskaidrot “mazo sarkano punktu” izcelsmi. Šos objektus pirmoreiz pamanīja NASA Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, un tie atrodas Visuma reģionā, kas, pēc pētnieku aplēsēm, pastāvēja tikai dažus simtus miljonu gadu pēc Lielā sprādziena. Tas ir viens no senākajiem zināmajiem Visuma laikposmiem.

Izvirzīti vairāki iespējamie skaidrojumi. Daļa zinātnieku uzskata, ka punkti varētu būt veidojošās galaktikas, savukārt citi pieļauj, ka tie ir supermasīvo melno caurumu agrīnākās stadijas. Šie milzīgie kosmiskie objekti rodas gravitācijas sabrukuma rezultātā un bieži atrodas galaktiku centros.

Jaunā pētījumā, kas šonedēļ publicēts žurnālā Nature, Maksa Planka institūta astrofiziķis Sunmjuns Čons un viņa kolēģi šo iespēju pārbaudīja, simulējot Visuma agrīnās stadijas. Pētnieki secināja, ka strauji veidojošies melnie caurumi, uzkrājot apkārtējo vielu, varētu izstarot gaismu un izskatīties kā noslēpumainie sarkanie punkti jeb “sēklas”, ko uztvēris Džeimsa Veba teleskops.

Lai gan melnie caurumi mūsu zināmajā Visumā sastopami ļoti plaši, to daba joprojām nav pilnībā izprasta. Zinātnieki turpina pētīt arī iespējamus jaunus melno caurumu veidus, tāpēc nav izslēgts, ka sarkanie punkti ir līdz šim neklasificēta tipa objekti.

Čona komanda uzskata, ka jaunizveidotie “pārmērīgi masīvie” melnie caurumi ātri izveido blīvus, optiski biezus akrecijas diskus. Spēcīga elektronu izkliede šajos diskos var radīt plašu ūdeņraža alfa emisiju, kas ir salīdzināma ar to, kādu novēro “mazajos sarkanajos punktos”.

Ūdeņraža alfa ir īpaša redzamās gaismas spektrāllīnija, kas saistīta ar dziļi sarkanu spektra daļu.

Pētnieki pieļauj, ka šie melnie caurumi vēlāk pārtop par “pārmērīgi masīviem” kvazāriem — ārkārtīgi spožiem debess objektiem, kuru enerģiju nodrošina gāzes uzkrāšanās supermasīvā melnajā caurumā. Šādus kvazārus ir atklājis Džeimsa Veba teleskops.

Pēc zinātnieku domām, šie objekti varētu būt mūsdienās sastopamo supermasīvo melno caurumu priekšteči. Viņu piedāvātais evolūcijas process varētu ilgt mazāk nekā miljardu gadu.

“Pēc 500 000 gadiem tas izskatās kā mazs sarkans punkts, bet aptuveni pēc miljona gadu apkārtējā gāze lielākoties ir akumulēta melnajā caurumā,” Čons sacīja laikrakstam The New York Times.

Plašāka zinātnieku kopiena par šo skaidrojumu vēl nav panākusi vienprātību, un daži pētnieki pret šo hipotēzi izturas skeptiski. Kembridžas Universitātes astrofiziķis Roberto Maiolino laikrakstam The New York Times sacīja, ka dod priekšroku ierastākam skaidrojumam. Viņaprāt, sarkanie punkti varētu būt vienkārši parastu melno caurumu evolūcijas posms.

Arī Čons uzsver, ka viņa komanda savu teoriju neuzskata par galīgu skaidrojumu.

“Mēs negribam apgalvot, ka visi mazie sarkanie punkti radušies tā, kā esam modelējuši,” viņš sacīja laikrakstam. “Parādās tik daudz jaunu atklājumu, un tas ir labi, jo ļauj veidot jaunas simulācijas.”