Pētījuma rezultāti tika prezentēti IASLC 2026. gada Pasaules plaušu vēža konferencē. Darbā neatkarīgi pārbaudīta 2025. gadā ierosinātā divu pakāpju sistēma, kas izoperētu plakanšūnu plaušu vēzi iedala zemas vai augstas pakāpes audzējos, vērtējumā izmantojot tikai tā dēvēto audzēja budding jeb audzēja šūnu grupu veidošanos audzēja malā.

Pētnieki retrospektīvi analizēja 585 pacientus, kuriem no 2015. līdz 2022. gadam Jonsejas Universitātes Medicīnas centrā veikta sākotnēja operācija ar mērķi izārstēt slimību. No visiem pacientiem 520 jeb 88,9% bija zemas pakāpes audzēji, bet 65 jeb 11,1% — augstas pakāpes audzēji.

Augstas pakāpes audzēji saistīti ar sliktāku prognozi

Augstas pakāpes slimība bija saistīta ar būtiski progresējušāku patoloģisko stadiju sadalījumu. Daudzfaktoru analīzē augstas pakāpes audzēji neatkarīgi bija saistīti gan ar sliktāku kopējo dzīvildzi, gan ar īsāku dzīvildzi bez slimības pazīmēm. Tas norāda, ka klasifikācija var sniegt papildu informāciju par pacienta riska līmeni pēc operācijas.

“Mūsu rezultāti liecina, ka jaunā IASLC klasifikācijas sistēma var identificēt pacientus ar izoperētu plakanšūnu plaušu vēzi, kuriem ir sliktāka prognoze, vienlaikus norādot, ka augstas pakāpes pacienti varētu būt grupa, kas visdrīzāk gūst labumu no pēcoperācijas ķīmijterapijas,” sacīja T. H. Hong no Jonsejas Universitātes Medicīnas skolas Seulā.

Pētnieki atsevišķi izvērtēja pacientus ar patoloģisko slimības stadiju IB–III, kuri bija piemēroti papildu ārstēšanai pēc operācijas. Visā šajā pacientu grupā pēcoperācijas ķīmijterapija kopumā nebija saistīta ar uzlabotu dzīvildzi bez slimības pazīmēm. Tomēr, sadalot pacientus pēc audzēja budding pakāpes, zemas pakāpes audzēju gadījumā ieguvums netika konstatēts, savukārt augstas pakāpes audzēju pacientiem novērota klīniski nozīmīga tendence uz ieguvumu no ķīmijterapijas.

Atšķirīgas ģenētiskās izmaiņas

Izpētes genoma analīzē, kurā tika izmantota pēc gadījumiem saskaņota 100 pacientu apakšgrupa, starp zemas un augstas pakāpes audzējiem netika konstatēta atšķirība kopējā genoma nestabilitātē. Tomēr zemas pakāpes audzējos bija būtiski vairāk PI3K ceļa izmaiņu, bet augstas pakāpes audzējos — virzīta tendence uz truncējošām TP53 mutācijām. Tas var liecināt par atšķirīgām audzēju attīstības programmām.

Autori secināja, ka IASLC uz audzēja budding balstītā sistēma nodrošina neatkarīgu prognozes stratifikāciju un ir saistīta ar atšķirīgiem pēcoperācijas ķīmijterapijas rezultātiem un genoma izmaiņu modeļiem. Vienlaikus viņi uzsvēra, ka nepieciešami perspektīvi, daudzcentru pētījumi, lai apstiprinātu klasifikācijas iespējamo lomu ārstēšanas izvēlē.