Džona Hopkinsa Sidnejas Kimela Visaptverošā vēža centra pētnieki identificējuši īpašu prostatas šūnu tipu, kas var palīdzēt izskaidrot ilgstoši neatbildētu jautājumu — kāpēc labdabīga prostatas hiperplāzija (BPH) jeb prostatas palielināšanās, kas nav saistīta ar vēzi un ar gadiem kļūst arvien biežāka, gandrīz vienmēr attīstās vienā konkrētā dziedzera daļā.

Pētījuma rezultāti publicēti 10. septembrī žurnālā The Journal of Pathology. Tie var sniegt jaunus pavedienus par bioloģiskajiem procesiem, kas izraisa BPH, un nākotnē palīdzēt izstrādāt precīzākas slimības profilakses un ārstēšanas metodes.

Šūnas koncentrētas pārejas zonā

Pētnieki izmantoja vienas šūnas RNS sekvenēšanu — tehnoloģiju, kas ļauj noteikt, kuri gēni ir aktīvi atsevišķās šūnās no dažādiem cilvēka prostatas reģioniem. Analīzē atklāts iepriekš neatzīts bazālo epitēlija šūnu apakštips, kas īpaši lielā daudzumā atradās ap urīnizvadkanālu, pārejas zonā, kur visbiežāk sākas BPH.

Šajās šūnās bija augsta gēna WIF1 aktivitāte, un prostatas audos vīriešiem ar BPH tās bija ievērojami vairāk. Papildu laboratorijas pārbaudes apstiprināja, ka tā dēvētās WIF1 pozitīvās bazālās šūnas pārejas zonā ir bieži sastopamas, bet perifērajā un centrālajā zonā — gandrīz nemaz.

Prostata sastāv no vairākiem anatomiskiem reģioniem, tostarp perifērās, centrālās un pārejas zonas. Tām ir atšķirīgas šūnu īpašības un atšķirīga uzņēmība pret slimībām. BPH gandrīz vienmēr rodas pārejas zonā, savukārt lielākā daļa prostatas vēža gadījumu sākas perifērajā zonā.

Kā pētīja prostatas audus

BPH raksturo prostatas šūnu pārmērīga augšana, kas kļūst arvien izplatītāka līdz ar vecumu. Palielinoties prostatai, tā var saspiest urīnizvadkanālu un traucēt urīna plūsmu. Tas var izraisīt biežu vai nakts urinēšanu, vāju urīna strūklu un grūtības pilnībā iztukšot urīnpūsli.

“Lai gan BPH skar miljoniem vīriešu visā pasaulē, zinātnieki joprojām pilnībā nesaprot, kāpēc tā galvenokārt attīstās prostatas pārejas zonā, kamēr citi dziedzera reģioni paliek salīdzinoši neskarti,” norādīja pētījuma vecākais autors Vasans Jegnasubramanjans, Džona Hopkinsa Kimela vēža centra onkoloģijas, patoloģijas, radiācijas onkoloģijas un molekulāro radiācijas zinātņu profesors, kā arī Džona Hopkinsa medicīnas precīzās medicīnas programmas inHealth vadītājs.

Pētījuma grupu vadīja Jegnasubramanjans, pētnieks Rulins Vans un Džona Hopkinsa Universitātes Medicīnas skolas patoloģijas profesors Andželo De Marko, kurš ir arī Kimela vēža centra vēža pētniecības patoloģijas asociētais direktors.

Komanda analizēja neļaundabīgus prostatas audus, kas iegūti no 10 vīriešiem, kuriem lokalizēta prostatas vēža dēļ tika veikta operācija. Pētnieki paņēma audu paraugus no trim galvenajām prostatas zonām un pārbaudīja, kuri gēni ir ieslēgti vai izslēgti gandrīz 130 000 atsevišķu šūnu.

Vispirms tika noteikti galvenie šūnu tipi, kas sastopami prostatā, bet pēc tam īpaša uzmanība pievērsta bazālajām epitēlija šūnām, kuras palīdz veidot prostatas iekšējo izklājumu. Pētnieki atklāja četrus atšķirīgus bazālo šūnu tipus. Viens no tiem izcēlās ar augstu WIF1 un vairāku citu gēnu aktivitāti, kas bija koncentrēti pārejas zonā.

Iespējamā saikne ar audu pārveidošanos

Analīze liecina, ka WIF1 pozitīvajām bazālajām šūnām piemīt molekulāras īpašības, kas saistītas ar audu pārveidošanos. Tas varētu veicināt prostatas palielināšanos. Šūnas spēj arī sazināties ar blakus esošajām šūnām, tādējādi, iespējams, palīdzot izveidot pārejas zonai raksturīgo bioloģisko vidi.

“Mēs arī atklājām, ka WIF1 pozitīvās bazālās šūnas BPH audos ir savairojušās, kas rada iespēju, ka tās piedalās reģionālajos procesos, kuru dēļ pārejas zona ir īpaši uzņēmīga pret BPH,” sacīja pētījuma pirmais autors Vans.

Pētnieki norāda, ka šīs atšķirīgās šūnu populācijas atklāšana reģionā, kur sākas BPH, sniedz jaunu ieskatu šūnu mehānismos, kas saistīti ar prostatas augšanu un audu pārveidošanos. Rezultāti var kalpot par pamatu turpmākiem pētījumiem, lai labāk izprastu BPH attīstību un nākotnē izstrādātu precīzākus veidus, kā šo izplatīto slimību novērst, diagnosticēt un ārstēt.

Pētījumā piedalījās arī Qizhi Zheng, Mindy Graham, Ajay Vaghasia, Jianyong Liu, Jordan Gregg, Tracy Jones, Anuj Gupta, Nicole Castagna, Yan Zhang, Kornel Schuebel, Jennifer Meyers, Alyza Skaist, Dixie Hoyle, Jasmine Kung, Jessica Hicks, Alok Mishra, Yuhan Yang un William Nelson.

Pētījuma pilnais nosaukums ir “A transition zone enriched WIF1 + basal cell subtype is associated with benign prostatic hyperplasia”. Tā autori ir Rulins Vans un kolēģi, bet publikācija žurnālā The Journal of Pathology datēta ar 2026. gadu. Pētījuma DOI: 10.1002/path.70117.