Anthropic pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka Sanfrancisko līča reģionā darbojas mitrā bioloģijas laboratorija, kurā uzņēmuma mākslīgā intelekta modeļi tiek izmantoti fizisku eksperimentu plānošanai un veikšanai. Šonedēļ uzņēmums paziņoja, ka laboratorija jau nonākusi pie tā, ko Anthropic uzskata par nozīmīgu atklājumu — jaunas enzīmu “sistēmas” ar īpašībām, kas atgādina CRISPR.

CRISPR ir baktēriju dabiska imūnsistēma cīņai pret vīrusiem, kas inficē baktērijas. Pētnieki šo sistēmu ir pielāgojuši gēnu rediģēšanas tehnoloģijai, ko mūsdienās plaši izmanto zinātnē.

Nezināma sistēma bakteriofāgu DNS

Anthropic norāda, ka atrastā sistēma līdz šim nebija zināma un bija paslēpta bakteriofāgu DNS. Bakteriofāgi ir vīrusi, kas inficē baktērijas un vairojas tajās. Uzņēmuma pētnieki apgalvo, ka jaunā enzīmu sistēma darbojas līdzīgi CRISPR, jo spēj veikt tādas darbības ar DNS kā “izgriešana, kopēšana un ielīmēšana”.

To, cik nozīmīgs un cik jauns patiesībā ir šis atklājums, vēl būs jāizvērtē plašākai zinātnieku kopienai. Anthropic vadītājs Dario Amodei atzīst, ka atklājums balstās uz citu pētnieku darbu. Viņš platformā X rakstīja, ka Stenfordas komanda iepriekš bija atklājusi sistēmu, kas “dažos aspektos ir līdzīga tai, ko atrada Claude”.

Tomēr Amodei un Anthropic īpaši izceļ ne tikai pašu atklājumu, bet arī to, kā tas tapis. Pēc vadītāja teiktā, sistēma tika atrasta “galvenokārt, lai gan ne pilnībā, ar Claude”.

Claude meklēja 21 stundu ar 950 aģentiem

No vienas puses, šāds rezultāts ir pārsteidzošs. Laboratorija tika izveidota tikai šā gada pavasarī, lai gan Anthropic nav precizējis, cik mēnešus tā darbojas. Atklājums dažos mēnešos jau pats par sevi būtu ātrs sasniegums, taču komanda norāda, ka mērķtiecīgā meklēšana ar Claude aizņēma tikai 21 stundu.

Claude datus pārmeklēja, izmantojot aptuveni 950 aģentus, kuri kopumā patērēja 210 miljonus tokenu. Vienlaikus ziņa par Anthropic bioloģijas eksperimentiem nāk laikā, kad mākslīgā intelekta nozares vadītāji, tostarp Amodei, publiski atzinuši — modeļi kļuvuši tik spējīgi un potenciāli bīstami, ka nozarei nepieciešams palēnināt attīstību un izveidot drošības pārbaudes procedūras. Iepriekš šomēnes divi Anthropic darbinieki publiski pauda bažas, ka mākslīgais intelekts varētu radīt pat cilvēces iznīcināšanas risku.

Laboratorijā eksperimentus veic cilvēki

Amodei iepriekš sacījis, ka viena no viņa lielākajām bažām ir mākslīgā intelekta izmantošana bioterorismā. Vienlaikus viņš uzskata, ka mākslīgais intelekts tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā varētu “izārstēt lielāko daļu slimību”. Anthropic acīmredzami ir secinājis, ka iespējamie ieguvumi atsver ar šo jomu saistītos riskus.

Šajā kontekstā, iespējams, būtiskākā ziņas daļa nav pats atklājums, bet gan fakts, ka Claude laboratorijā netiek izmantots pilnībā autonomi. Fiziskos eksperimentus veica cilvēki.

“Mūsu laboratorija, kas atrodas Sanfrancisko līča reģionā, izskatās kā tipiska molekulārās bioloģijas laboratorija. Mēs veicam pētījumus tikai zemākajos bioloģiskās drošības riska līmeņos — BSL-1 un BSL-2 — un nestrādājam ar patogēniem, kas var inficēt cilvēkus. Visus laboratorijas darbus veic cilvēki — zinātnieki,” norāda Anthropic.

Mākslīgais intelekts bioloģijā jau tiek izmantots plašāk

Anthropic nav vienīgais uzņēmums vai pētnieku grupa, kas izmanto mākslīgo intelektu bioloģijā. Stenfordas pētnieki nesen publicēja darbu par lielo valodas modeļu un CRISPR izmantošanu, savukārt Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko pētnieki ar mākslīgā intelekta palīdzību izstrādāja enzīmus no nulles. Google savu pirmo ar mākslīgo intelektu darbināmo bioloģijas pētniecības rīku AlphaFold palaida jau 2020. gadā.

Tādējādi mākslīgais intelekts bioloģiskajos pētījumos ir ienācis daudz plašāk, ne tikai atsevišķās AI laboratorijās. Tomēr Amodei nav izslēdzis iespēju, ka nākotnē laboratorijas varētu kļūt pilnībā automatizētas.

“Galu galā var izrādīties iespējams, ka arī pats Claude droši veic eksperimentus, autonomi kontrolējot laboratorijas iekārtas, ja ir ieviesti atbilstoši drošības pasākumi. Taču šodien mēs to nedarām,” viņš sacīja.