OpenAI nepilnu mēnesi pēc simtiem manuskriptu publiskošanas, kuros, pēc uzņēmuma teiktā, bija risinājumi ilgstoši neatrisinātiem matemātikas jautājumiem, paziņojis par vēl trim “nozīmīgiem” rezultātiem matemātikā, datorzinātnē un fizikā.

Šoreiz uzņēmums mainījis pieeju rezultātu publiskošanai. Datorzinātnes un fizikas materiālu pārbaudi vadīs ārēji eksperti, kurus OpenAI dēvē par “uzraugiem” jeb shepherds. Savukārt matemātikas gadījumā konsultanti ieteikuši publiskot mākslīgā intelekta radīto rezultātu, lai pētnieki paši varētu izstrādāt skaidrojumus un pārbaudīt pierādījumu.

Matemātikā publiskots pierādījums viļņu vienādojumam

Pirmais rezultāts attiecas uz Eiklīda viļņu vienādojuma lokālo izlīdzināšanu. Pierādījumā izmantots palīgdaļējais diferenciālvienādojums, lai pamatotu Soges lokālās izlīdzināšanas apgalvojumu viļņiem visās telpiskajās dimensijās, kas ir vismaz divas.

Rezultāts ietver arī Kakējas maksimālo un dimensijas hipotēžu, kā arī Stīna sfēriskās restrikcijas aplēšu iegūšanu visā pieņemtā diapazona iekšienē. OpenAI norādīja, ka šajā gadījumā modelis radīto materiālu publisko tieši, līdzīgi kā 6. oktobra publikācijā.

Uzņēmums uzsvēra, ka tā modelis “ieguva lokālās izlīdzināšanas hipotēzes pierādījumu visās dimensijās” un līdz ar to atrisināja arī Kakējas hipotēzi un Stīna restrikcijas hipotēzi visās dimensijās. Tikai dažus mēnešus iepriekš Ņujorkas Universitātes profesore Hong Wang saņēma prestižo Fīldsa medaļu no Starptautiskās Matemātikas savienības par Kakējas hipotēzes atrisināšanu trīs dimensijās.

Datorzinātnē apšaubīta plaši pieņemtā ETH hipotēze

Otrais rezultāts apgalvo, ka eksponenciālā laika hipotēze jeb ETH ir aplama. Rakstā aprakstīts deterministisks algoritms, kas subeksponenciālā laikā un ar polinomiālu atmiņas patēriņu precīzi saskaita apmierinošos piešķīrumus fiksēta platuma konjunktīvajā normālformā izteiktām formulām. 3-SAT gadījums, pēc OpenAI teiktā, atspēko eksponenciālā laika hipotēzi.

ETH līdz šim plaši uzskatīta par patiesu. Rezultāta pārbaudi un izskaidrošanu vadīs neatkarīga datorzinātnieku grupa, ko veido Rasels Impaljačo no Kalifornijas Universitātes Sandjego, Ramamohans Paturi un Raiens Viljamss no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta. Impaljačo un Paturi bija starp pētniekiem, kuri 1999. gadā sākotnēji izvirzīja šo hipotēzi.

Pēc grupas lūguma OpenAI materiālus publiskoja nekavējoties, lai tos varētu pārbaudīt arī citi pētnieki. Uzņēmums norādīja, ka datorzinātnes rezultāta mākslīgā intelekta radītais apraksts un Lean pierādījums tajā pašā dienā ievietots GitHub.

Fizikas rezultāts vēl nav publiskots pilnībā

Trešais paziņojums attiecas uz matemātiski stingru noteiktu mijiedarbojošos kvantu lauku teoriju eksistences pierādījumu. Tās ietver teorijas ar gabarītlaukiem un fermioniem četrās dimensijās, tostarp kvantu hromodinamiku jeb QCD, kā arī daļiņu fizikas Standarta modeļa vienotu pabeigumu.

OpenAI vēl nav publiskojis visu ar fiziku saistīto informāciju. Uzņēmums paziņoja, ka Deivids Gross vadīs grupu, kurā būs Maikls Duglass, Arturs Džafe, Igors Klebanovs un Ņikita Ņekrasovs un kas pārraudzīs šā darba izvērtēšanu.

Ekspertu grupa brīdina par nevienlīdzīgu piekļuvi

OpenAI atzina, ka pieeja, kurā atsevišķiem cilvēkiem rezultāti tiek nodoti iepriekšējai pārbaudei, var radīt problēmas. Uzņēmuma izveidotā AGMAI matemātikas padomnieku grupa vēl dienu iepriekš bija paziņojusi, ka neiesaka mākslīgā intelekta uzņēmumiem šādu praksi. Kā riski minēta nevienlīdzīga piekļuve, aizgūta reputācija un neobjektīva ekspertu izvēle.

Tā vietā padomnieki ieteikuši nākotnē AI laboratorijām rezultātus publicēt zinātniskajos repozitorijos, pievienot Lean formalizētus pierādījumus un informāciju par to, kā izvēlētas risināmās problēmas, kā arī nodrošināt finansējumu cilvēkiem, kuri strādā pie šo rezultātu izpratnes.

OpenAI kopā ar paziņojumu publiskoja arī atklātu vēstuli zinātnes kopienai. Tajā uzņēmums aicina diskutēt par to, kādiem noteikumiem jāregulē agrīna piekļuve AI radītiem rezultātiem, interešu konfliktu atklāšana un nepublicētu materiālu izmantošana turpmākos pētījumos.

Vēstulē uzdots arī jautājums, kā piešķirt atzinību gan jaunu atklājumu autoriem, gan cilvēkiem, kuri rezultātus pārbauda, labo, vienkāršo, izskaidro un paplašina. Trešais jautājums skar studentu un pētnieku atbalstu laikā, kad mainās metodes un pētniecības virzieni, vienlaikus saglabājot izpratni un spriestspēju, kas nepieciešama rezultātu apšaubīšanai un jaunu ideju attīstīšanai.