Crescent Hotel Jūrikspringsā, Arkanzasas štatā, slejas pilsētas pakalnā un jau vairāk nekā gadsimtu ir viens no tās atpazīstamākajiem simboliem. Ēka ir apvīta ar spoku stāstiem, un viesnīca tiek dēvēta par vienu no visvairāk apsēstajām Amerikā. Tās vēsturē ir arī pavisam reāla, drūma nodaļa — laiks, kad grezno kūrortu pārvērta par iestādi, kas solīja neesošu vēža ārstēšanu.
Viesnīca tika atvērta 1886. gadā kā turīgu atpūtnieku kūrorts. Toreiz Jūrikspringsa strauji kļuva populāra, jo aukstā ūdens avoti pilsētā tika uzskatīti par dziednieciskiem. Dažu mēnešu laikā uz šo līdz tam nomaļo Ozarku reģiona apvidu devās ap 10 000 cilvēku, cerot uzlabot veselību. Crescent Hotel bija viens no šā uzplaukuma centriem.
Vēlāk ēkai bijušas vairākas funkcijas: tajā darbojās Crescent College and Conservatory for Young Women — jauno sieviešu koledža un konservatorija. Visbēdīgi slavenākais posms sākās 1937. gadā, kad ēku pārņēma Normans Beikers un nodibināja Baker Cancer Curable Hospital.
Pašpasludināts ārsts un Formula Nr. 5
Beikers nebija ārsts, lai gan publiski sevi pozicionēja kā dziednieku, kurš esot atklājis vēža ārstēšanas metodi. Viņš bija pazīstams arī kā radio raidījumu vadītājs un izmantoja savu popularitāti, lai reklamētu preparātu ar nosaukumu Formula No. 5. Tā sastāvā bija, cita starpā, samaltas arbūzu sēklas, kukurūzas zīds, āboliņš, ūdens, glicerīns, piparmētra un neliels daudzums karbolskābes.
Smagi slimie cilvēki, noticot solījumiem, tērēja savus ietaupījumus, lai ierastos Crescent Hotel ierīkotajā slimnīcā. Beikers šo maisījumu pacientiem injicēja pat vairākas reizes dienā, lai gan tam nebija pierādāmu ārstniecisku īpašību. Slimnīca darbojās tikai līdz 1939. gadam, tomēr šajā laikā nomira daudzi pacienti; daļa slimnieku tika nosūtīti mājup, kad viņu stāvoklis kļuva bezcerīgs.
Viesnīcas vēstures stāstos minēts, ka pacientiem likts rakstīt tuviniekiem optimistiskas vēstules par šķietami labu pašsajūtu. Savukārt tos, kuri apšaubīja ārstēšanu, esot izolējuši nomaļā ēkas spārnā, ko dēvēja par sāpju vai psihiatrisko nodaļu. Tieši šis koridors mūsdienās ir viena no vietām, ar ko saistās visvairāk pārdabisku nostāstu.
Beikera bijušās darba un dzīvojamās telpas tagad ir pazīstamas kā Governor’s Suite. Tajās saglabājusies arī ar viņu saistīta slepena kāpņu telpa, kas bijusi paslēpta skapī. Leģenda vēsta, ka tā bijusi paredzēta iespējamai bēgšanai, ja viņa shēma sabruktu.
Pagrabs, medicīniskie paraugi un viesnīcas kaķis
Īpaši neomulīga ir viesnīcas pagrabstāva vēsture. Laikā, kad ēkā darbojās meiteņu skola, tur atradās plaša pārtikas dzesētava. Slimnīcas periodā telpa tikusi saistīta ar mirušo glabāšanu, un šodien tā ir viens no regulāri pieminētajiem spoku ekskursiju punktiem.
1990. gados, veicot zemes darbus viesnīcas teritorijā, tika atrastas vairākas apraktas medicīniskās pudeles. Tajās bijuši ar alkoholu konservēti audu un audzēju paraugi, kā arī citas medicīniskas atliekas. Daļa atradumu tagad veido savdabīgu ekspozīciju, kas vēl vairāk pastiprina ēkas drūmo reputāciju.
Tomēr Crescent Hotel leģendās netrūkst arī vieglāka toņa. Viens no viesnīcas slavenākajiem “iemītniekiem” esot runcis Moriss — ruds kaķis, kurš viesnīcā dzīvoja 21 gadu un tika mīļi saukts par tās ģenerālmenedžeri. Moriss nomira 1994. gadā, taču apmeklētāji joprojām stāsta, ka gaiteņos redzējuši kaķa siluetu vai sajutuši, kā kaut kas pūkains pieskaras kājām.
Viesnīcas spoku reputācija balstās uz apmeklētāju pieredzi, nostāstiem un ekskursiju tradīcijām, ko nav iespējams zinātniski apstiprināt. Taču Beikera laiks un atrastie medicīniskie paraugi piešķir ēkai dokumentējami tumšu fonu — tādu, kas Crescent Hotel padara par vairāk nekā tikai kārtējo stāstu par spokiem.
Dzīvesstils
Dzīvesstils
Dzīvesstils
Dzīvesstils