Rudens ābolu ražas laikā mizotājs ne vienmēr ir nepieciešams. Ja ābols ir svaigs, nebojāts un rūpīgi nomazgāts, to var ēst ar visu mizu. Tā ir vienkārša iespēja izmantot lielāku daļu augļa, turklāt nemizots ābols saglabā vairāk šķiedrvielu un bioloģiski aktīvu augu savienojumu.

Ābola miza nav tikai plāna kārtiņa, ko parasti noņem ērtības vai ieraduma dēļ. Mizā un slānī tieši zem tās koncentrējas daļa šķiedrvielu, kā arī polifenoli un flavonoīdi — augu izcelsmes savienojumi ar antioksidanta īpašībām. Dažām ābolu šķirnēm šo vielu daudzums mizā var būt būtiski lielāks nekā augļa mīkstumā.

Nozīmīga ir arī pektīna klātbūtne. Tā ir šķīstoša šķiedrviela, kas atrodama gan mīkstumā, gan mizā. Šķiedrvielas palīdz uzturēt normālu zarnu darbību un var veicināt ilgāku sāta sajūtu. Tādēļ vesels ābols ar mizu parasti ir sātīgāka uzkoda nekā ābolu sula, kurā liela daļa šķiedrvielu vairs nav saglabāta.

Ar īsu noskalošanu nepietiek

Pirms ēšanas ābolu ieteicams rūpīgi nomazgāt zem tekoša ūdens. Augļa virsmu viegli paberž ar rokām, īpašu uzmanību pievēršot iedobei ap kātiņu un zieda galam, kur var uzkrāties netīrumi. Ja ābols ir ļoti netīrs, to var uzmanīgi notīrīt ar tīru, mīkstu dārzeņu birstīti.

Augļu mazgāšanai nav vajadzīgas ziepes, trauku mazgāšanas līdzeklis vai citi sadzīves tīrīšanas produkti. Tie nav paredzēti lietošanai pārtikā un var palikt uz augļa virsmas. Pēc mazgāšanas ābolu var nosusināt ar tīru dvieli.

Mazgāt vajadzētu gan veikalā pirktus, gan pašu dārzā audzētus ābolus. Uz pašaudzētu augļu mizas var būt augsnes daļiņas, putekļi un citi netīrumi, savukārt veikalā iegādāti augļi līdz nonākšanai virtuvē ir bijuši transportēti un apstrādāti daudzkārt.

Kad mizu tomēr labāk neēst

Vēlme izmantot augli pilnībā nedrīkst būt svarīgāka par tā kvalitāti. Ja ābols ir sapelējis, sācis pūt vai tam ir izteikti puves plankumi, ar nomazgāšanu vien nepietiek — šādu augli nevajadzētu lietot uzturā. Arī stipri bojāta vai saplaisājusi miza ir iemesls augli rūpīgi izvērtēt un bojātās vietas neēst.

Nomizots ābols arī nav nevērtīgs: tā mīkstumā joprojām ir ūdens, šķiedrvielas, vitamīni un minerālvielas. Mizas atstāšana ir veids, kā iegūt no augļa nedaudz vairāk, nevis obligāts noteikums. Piemēram, gatavojot īpaši gludu ābolu biezeni, mizu var noņemt, jo to nosaka vēlamā konsistence.

Ābolu šķēles ar mizu labi iederas putrās, salātos, pankūkās un sacepumos, bet cepot tās var piešķirt plātsmaizei vai kūkai izteiksmīgāku izskatu. Sagriezts ābols mēdz ātri kļūt brūns oksidēšanās dēļ, taču tas pats par sevi nenozīmē, ka auglis ir sabojājies. Ja šķēles gatavo līdzi ņemšanai vai bērnu uzkodai, tās var viegli apslacīt ar citrona sulu, lai gaišā krāsa saglabātos ilgāk.

Ēdot ābolu ar mizu, samazinās arī pārtikas atkritumu daudzums. Ražas sezonā tas ir viegli ieviešams ikdienas paradums: izvēlēties labu augli, kārtīgi to nomazgāt un apēst visu ēdamo daļu.